Veselības uzraudzības programmas vajadzētu ieviest tikai tad, ja tās uzlabo aizsardzību un risku novēršanu un atbilst šādiem četriem kritērijiem: nepieciešamība, atbilstība, zinātniskais derīgums un efektivitāte. Tās parasti organizē arodveselības dienesti. Starptautiskās Arodveselības komisijas Ētikas kodeksā ir noteikti veselības uzraudzības ētikas kritēriji.

Dažās Eiropas direktīvās un valstu tiesību aktos ir noteikts uz konkrētiem faktoriem vērstas veselības uzraudzības saturs un metodoloģija. Ir jāveic dokumentēšana, un darbinieki ir jāinformē par rezultātiem. Bet, tā kā šī informācija ir konfidenciāla, darba devējs tiek informēts tikai par darbinieku piemērotību darbam un par jebkādiem darbavietā veicamiem pasākumiem.

Direktīvās ir noteiktas arī prasības par to, kā novērošanas un veselības uzraudzības datus var padarīt pieejamus, kā arī īpaši noteikumi par dokumentēšanu. Piemēram, Kancerogēno un mutagēno vielu direktīvā ir noteikts, ka dokumenti jāuzglabā 40 gadus.

Saskare ar bioloģiskiem aģentiem darbā var būt saistīta ar vairākām veselības problēmām, tostarp infekciju slimībām, vēzi un alerģijām. Daži bioloģiskie aģenti var kaitēt arī vēl nedzimušiem bērniem.

Riskam jo īpaši ir pakļauti darbinieki tādās nozarēs kā veselības aprūpe, veterinārie pakalpojumi, lauksaimniecība, notekūdeņu attīrīšana un laboratorijas. Viņi var strādāt tieši ar mikrobiem vai būt pakļauti to iedarbībai, saskaroties, piemēram, ar ķermeņa šķidrumiem vai augsni. Ja bioloģiskā aģenta iedarbības avots ir zināms, ir samērā vienkārši novērst nevēlamu ietekmi uz veselību. Savukārt, ja iedarbības avots nav zināms, riska pārvaldība ir daudz sarežģītāka.

EU-OSHA piedāvā publikācijas par šo tematu:

Bioloģiskie aģenti un arodslimības: literatūras pārskata, ekspertu aptaujas un monitoringa sistēmu analīzes rezultāti. Ziņojums un kopsavilkums

Diskusiju dokumenti, kuros identificētās nozares ir pakļautas augstam bioloģisko aģentu ietekmes riskam: veselības aprūpe, darbs, kas saistīts ar ceļošanu un saskarsmi ar ceļotājiem, ar dzīvniekiem saistītas profesijas, atkritumu apsaimniekošana un notekūdeņu attīrīšana un laukkopība.

Uzraudzības ziņojumi tādu ar darbu saistītu saslimšanu jomā, kas uzskatāmas par agrīnām brīdinājuma pazīmēm, var palīdzēt identificēt situācijas vai darbavietas, kur nepieciešams uzlabot darba aizsardzības pārvaldību. EU-OSHA ir publicējusi pētījumu par brīdināšanas un novērošanas sistēmām, kas ļauj atpazīt ar darbu saistīto saslimšanu agrīnās pazīmes:

Brīdināšanas un novērošanas sistēmas — literatūras pārskats;

Brīdināšanas un novērošanas sistēmas — ekspertu seminārs — materiāli.

Brīdināšanas un uzraudzības pieejas ar darbu saistītu slimību identificēšanai ES: ziņojums un kopsavilkums

Brīdināšanas un uzraudzības sistēmas — politikas seminārs — materiāli 

Brīdināšanas un uzraudzības pieejas ar darbu saistītu slimību identificēšanai ES: prezentācija ekspertiem

Skatīt visus ekspertu diskusiju dokumentus par brīdināšanas un uzraudzības sistēmām

Pēdējo 10 gadu laikā darbavietās notikušo nelaimes gadījumu skaits ir samazinājies par 25 %. Taču ar darbu saistītas saslimšanas ik gadu joprojām izraisa vismaz 2,4 miljonus nāves gadījumu pasaulē, un 200 000 no tiem ir Eiropā. 

EU-OSHA pasākumi ar darbu saistītu saslimšanu jomā ir vērsti uz pierādījumu bāzes nodrošināšanu profilakses, politikas nostādņu un prakses noteikšanai. Cits nozīmīgs mērķis ir gūt labāku pārskatu par slimību radītā sloga apmēru darbavietām.

Ar darbu saistītas saslimšanas ir, piemēram:

• balsta un kustību aparāta slimības;
• stress un garīgās veselības traucējumi;
• ar darbu saistīts vēzis;
• ādas slimības;
• bioloģisko aģentu izraisītas ar darbu saistītas saslimšanas.