You are here

Bīstamas vielas

Tikpat kā visās darbavietās ir atrodamas bīstamas vielas, kuru skaitā ietilpst jebkurš šķidrums, gāze vai cieta viela, kas rada risku darbinieku veselībai vai drošībai. Visā Eiropā miljoniem darbinieku nonāk saskarē ar ķīmiskajiem vai bioloģiskajiem aģentiem, kuri var kaitēt darbiniekiem.

Faktiski 2015. gadā 17 % darbinieku ES ziņoja par to, ka bija pakļauti ķīmiskiem produktiem vai vielām vismaz ceturto daļu darba laika — tā ir proporcija, kas praktiski nav mainījusies kopš 2000. gada, savukārt 15 % ziņoja, ka darbā ieelpoja dūmus, izgarojumus, putekļus vai pulveri.

Tagad ir aizliegtas vai tiek stigri kontrolētas dažas īpaši bīstamas vielas — piemēram, azbests vai polihlorinētie bifenili (PHB). Taču vēl arvien plaši lieto potenciāli kaitīgas vielas, un ir pieņemti tiesību akti, lai nodrošinātu, ka ar tiem saistītie riski ir atbilstoši pārvaldīti.

Riski veselībai

To veselības problēmu skaitā, kuras var izraisīt darbs ar bīstamām vielām, ir viegls acu un ādas kairinājums, kā arī smagas sekas, piemēram, iedzimti defekti un vēzis. Sekas var būt akūtas vai ilgtermiņa, un dažām vielām var būt kumulatīva iedarbība. Daži no visbiežāk sastopamajiem apdraudējumiem ir:

Dažas bīstamas vielas rada drošības riskus, piemēram, ugunsgrēka, eksplozijas vai nosmakšanas risku. Turklāt bīstamām vielām parasti piemīt vairākas no šīm īpašībām.

Bioloģiskie aģenti

Daudzās nozarēs var sastapties ar baktērijām, vīrusiem, sēnītēm un parazītiem. Tie parasti ir neredzami, tāpēc, iespējams, netiek apsvērti to radītie riski.

Darbinieki dažās nozarēs ir īpaši pakļauti kaitīgu bioloģisko aģentu iedarbībai: veselības aprūpē, lauksaimniecībā, veterinārijā, uzkopšanas un apkopes, kanalizācijas un atkritumu apstrādes, dārzkopības un laboratorijas darbu nozarēs.

Papildu informācija:

Jaunie riski

Jaunas tehnoloģijas, nozaru paplašināšanās un izmaiņas darba organizēšanas veidā var radīt lielāku risku no bioloģiskajiem vai ķīmiskajiem aģentiem. Piemēram, apkārtējās vides nozarē maz izpētītus riskus var radīt novatoriskas tehnoloģijas. Vēl kāds piemērs ir tas, ka arvien vairāk darbinieku pakalpojumu profesijās, piemēram, mājas aprūpē un atkritumu apsaimniekošanā, ir pakļauti bīstamām vielām — iedarbības līmeņi ir dažādi, bet saistīto apdraudējumu apzināšanās līmenis ir zems. Vairāk nekā jebkad agrāk, šobrīd ir svarīgi, lai darba devēji un darbinieki izprastu iespējamos riskus un veiktu profilakses pasākumus.

Uzziniet vairāk par jauniem riskiem, vidi saudzējošām darbavietām un nanomateriāliem.

Vairāk informācijas, kas saistīta ar jauniem riskiem:

Profilakses pasākumi un bīstamu vielu pārvaldība

Lai aizsargātu darbiniekus no bīstamām vielām, pirmais uzdevums ir veikt risku novērtējumu. Pēc tam būtu jāveic darbības, lai pēc iespējas maksimāli novērstu vai samazinātu riskus. Un, visbeidzot, situācija būtu regulāri jāuzrauga un jāpārskata veikto pasākumu efektivitāte.

Dalībvalstīs, kā arī EU-OSHA ir izstrādāti vairāki modeļi, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem veikt risku novērtējumu. Bīstamo vielu e-rīks sniedz darba devējiem atbalstu un padomu, kas tiem vajadzīgs bīstamu vielu efektīvai pārvaldībai darbavietā. Praktisko rīku un pamatnostādņu datubāzē ir iekļauti praktiski pasākumi darbavietām, piemēram, riska novērtējuma pamatnostādnes un kā aizvietot vai izslēgt bīstamu vielu lietošanu, gadījuma izpētes un dažādi instrumenti.

OSHwiki lapā izlasiet vairāk par riska pārvaldības rīkiem bīstamām vielām

Darba devējiem vajadzētu ņemt vērā neaizsargātākās grupas, piemēram, gados jauni darbinieki, grūtnieces vai sievietes, kuras baro bērnu ar krūti, kuriem tiesību aktos noteikta īpaša aizsardzība. Vajadzētu ņemt vērā arī citas darbinieku grupas, piemēram, migrējoši darba ņēmēji, neapmācīti vai nepieredzējuši darbinieki un darbuzņēmēji, piemēram, apkopēji, un profilakse ir jāpielāgo to vajadzībām.

Profilakses hierarhija

Eiropas tiesību aktos darbinieku aizsardzībai ir noteikta pasākumu hierarhija, kura darba devējiem vajadzētu ņemt vērā, lai kontrolētu bīstamu vielu radītos riskus darbiniekiem.

  • Kontroles pasākumu hierarhijas augšdaļā ir izslēgšana vai aizstāšana. Ja iespējams, izslēdziet bīstamu vielu izmantošanu, mainot procesu vai produktu, kurā viela tiek izmantota.
  • Ja izslēgšana nav iespējama, bīstamo vielu aizstājiet ar nebīstamu vai mazāk bīstamu vielu.
  • Ja vielu vai procesu nevar izslēgt vai aizvietot, iedarbību vari novērst vai samazināt, izmantojot tehniskus un organizatoriskus risinājumus. Tie ir, piemēram, izmešu kontrole to rašanās vietā (slēgta sistēma vai vietējā izplūdes ventilēšana) vai darbinieku, kuri pakļauti bīstamas vielas iedarbībai, skaita, kā arī iedarbības ilguma un intensitātes samazināšana.
  • Saskaņā ar tiesību aktiem individuālie aizsardzības līdzekļi ir galējais risinājums, ja iedarbību nevar piemēroti kontrolēt citā veidā.

Papildu informācija

Veiksmīga saziņa

Lai garantētu darbinieku drošību, tos būtu jāinformē par:

  • darba devēju veikto risku novērtējumu konstatējumiem;
  • apdraudējumiem, kuriem viņi ir pakļauti, un to, kā tie var ietekmēt;
  • kas ir jādara, lai paši un citi būtu drošībā;
  • kā pamanīt un pārbaudīt, ja kaut kas ir nepareizi;
  • kam būtu jāziņo par problēmām;
  • iedarbības uzraudzības vai veselības uzraudzības rezultātiem;
  • veicamajiem profilakses pasākumiem laikā, kad notiek apkope;
  • pirmā palīdzība un ārkārtas procedūras.

Izlasiet EU-OSHA e-faktu par bīstamām vielām un veiksmīgu saziņu darbavietā

Arodekspozīcijas robežvērtības

Vairākām bīstamām vielām ES un dalībvalstis ir noteikušas arodekspozīcijas robežvērtības (OEL), kuras vajadzētu ievērot.
Eiropas darba aizsardzības direktīvās ir arī noteiktas saistošas (tādas, kas ir jāievēro) un orientējošas (norāda to, kas būtu jāsasniedz) bīstamu vielu OEL. Bīstamu vielu OEL ir svarīga informācija riska novērtēšanai un pārvaldībai. Lielākā daļa ES dalībvalstu nosaka savas valsts līmeņa OEL, parasti ietverot vairāk vielu nekā ES direktīvas. Tomēr OEL ir noteiktas tikai ierobežotam vielu skaitam, kuras pašlaik izmanto darbavietās.

Kancerogēni

Ir daudz bīstamu vielu, kas klasificētas kā kancerogēni un kuru iedarbībai darbinieki var būt pakļauti. Dažus no tiem rada darba procesi.

ES ir paredzēti īpaši nosacījumi darbinieku aizsardzībai. Saskaņā ar Kancerogēnu direktīvu darba devējiem ir jānovērtē kancerogēnu vai mutagēnu iedarbība un jāizvairās no tās vai pēc iespējas jāsamazina tā. Papildus profilakses pasākumu hierarhijas piemērošanai:

  • Tie aizstāj kancerogēnus un mutagēnus, ciktāl tas ir tehniski iespējams, ar vielu, maisījumu vai procesu, kas nav bīstams vai ir mazāk bīstams.
  • Ja tas nav iespējams, nodrošiniet, ciktāl tas ir tehniski iespējams, ka tas ir ražots un lietots slēgtā sistēmā.
  • Ja slēgta sistēma nav tehniski iespējama, darba devēji samazina iedarbību, ciktāl tas ir tehniski iespējams, ierobežojot daudzumus un pēc iespējas samazinot to darbinieku skaitu, kuri pakļauti iedarbībai.

Tāpat arī:

  • ir jānorobežo riska zonas un jāizmanto piemērotas brīdinājuma un drošības zīmes
  • ir jāizstrādā darba procesi, lai samazinātu vielu noplūdi
  • kancerogēni un mutagēni ir jāevakuē pie avota, taču saudzējot vidi
  • ir jāizmanto piemēroti mērīšanas procesi (īpaši agrīnai neatbilstošu iedarbību konstatēšanai neparedzētā situācijā vai gadījumā)
  • ir jāizmanto individuāli aizsardzības pasākumi, ja kolektīvi aizsardzības pasākumi ir nepietiekami
  • ir jānodrošina higiēnas pasākumi (regulāra tīrīšana)
  • jāizveido ārkārtas plāni
  • jāizmanto noslēgtas un skaidri un salasāmi marķētas uzglabāšanas, apstrādes, pārvadāšanas un atkritumu utilizācijas tvertnes

Tāpat ir īpašas informācijas prasības darbiniekiem un iestādēm, kā arī nepieciešamība uzglabāt iedarbībai pakļauto darbinieku, mērījumu un veselības uzraudzības rezultātu uzskaites datus.

OSHwiki raksti: Azbests, ieelpojamais kristāliskais silīcijs

Apmeklējiet tīmekļa vietnes sadaļu par vēzi, kas saistīts ar darba apstākļiem

Uzziniet vairāk par Ceļvedi par kancerogēnām vielām.

Tiesiskās garantijas

Ikvienam, kurš ir iesaistīts bīstamu vielu pārvaldībā darbavietās, vajadzētu pārzināt tiesisko regulējumu attiecībā uz bīstamām vielām ES.

OSH tiesību aktu mērķis ir aizsargāt darbiniekus pret drošības un veselības riskiem kopumā un pret bīstamām vielām darbavietā (piem., Ķīmisko vielu direktīva, Kancerogēnu direktīva un direktīvas par robežvērtībām). Tie paredz darba devējiem darbavietā visu drošības un veselības risku novērtējums, tostarp bīstamu vielu radītu risku novērtējums, un jānosaka atbilstoši aizsardzības un profilakses pasākumi. Atrast attiecīgo ES tiesību aktu kopsavilkumus.

Mērķis ir nodrošināt, ka riski tiek novērsti to rašanās vietā, un par prioritāti noteikt kolektīvus pasākumus, proti, pasākumus, kas sistemātiski aizsargā noteiktu darba ņēmēju grupu.

REACH tiesību akti un CLP regula nosaka ķimikāliju ražotājiem un piegādātājiem pienākumu gādāt par standartizētu drošības marķējumu, bīstamības piktogrammu un drošības datu lapu nodrošināšanu. Minētie materiāli sniedz informāciju par vielu īpašībām un ar tām saistīto bīstamību, kā arī norādījumus par uzglabāšanu, rīkošanos ar tām un riska novēršanu. Citi noteikumi un pamatnostādnes attiecas uz īpašiem aspektiem, piemēram, bīstamu vielu ražošanu, piegādi, transportēšanu un marķēšanu, un arī tie bieži vien ir būtiski konkrētajai darbavietai.

Es regulas par drošību un veselības aizsardzību darbā ir iekļautas valstu tiesību aktos, taču dalībvalstis arī var izveidot papildu vai stingrākus noteikumus darbinieku aizsardzībai. Tāpēc ir svarīgi, lai uzņēmumi iepazīstas ar atbilstošās valsts konkrētiem tiesību aktiem.

Uzziniet vairāk: