Balsta un kustību aparāta slimības

Musculoskeletal disorders. Woman being treated for musculoskeletal disorders

©EU-OSHA/Adam Skrzypczak

Balsta un kustību aparāta slimības (BKAS) ir vienas no izplatītākajām ar darbu saistītajām slimībām. Eiropā tās skar miljoniem darbinieku un rada miljardiem euro izmaksas darba devējiem. BKAS profilakse palīdz uzlabot darbinieku dzīvi, turklāt tā uzlabo arī uzņēmējdarbību.

Ar darbu saistītas balsta un kustību aparāta slimības (BKAS) ietekmē muguru, kaklu, plecus, kā arī augšējās un apakšējās ekstremitātes. Tās ietver jebkādus locītavu vai citu audu bojājumus vai traucējumus. Veselības problēmas var būt no nelielām sāpēm līdz smagākām veselības problēmām, kuru risināšanai nepieciešama darba pienākumu pārtraukšana vai ārstēšana. Hroniskos gadījumos tās var izraisīt pat invaliditāti un darbnespēju.

BKAS cēloņi

Lielākā daļa ar darbu saistītu BKAS rodas laika gaitā. Parasti BKAS nav viena cēloņa. Bieži vien pastāv dažādi riska faktori, tostarp fiziskie un biomehāniskie faktori, organizatoriskie un psihosociālie faktori, kā arī individuālie faktori.

Fiziskie un biomehāniskie riska faktori var būt šādi:

  • Smagumu pārvietošana, jo īpaši tad, ja tās laikā jāliecas un jāpagriežas
  • Atkārtotas vai spēcīgas kustības
  • Neērtas un statiskas pozas
  • Vibrācija, nepietiekams apgaismojums vai auksta darba vide
  • Dinamisks darbs
  • Ilgstoša sēdēšana vai stāvēšana vienā pozā

Organizatoriskie un psihosociālie riska faktori var būt šādi:

  • Augstas darba prasības un zema autonomija
  • Nav pārtraukumu vai iespēju mainīt darba pozas
  • Ātrs darba ritms, tostarp jaunu tehnoloģiju ieviešanas rezultātā
  • Garas darba stundas vai darbs maiņās
  • Iebiedēšana, aizskaroša izturēšanās un diskriminācija darbavietā
  • Zema apmierinātība ar darbu

Kopumā tie ir visi psihosociālie un organizatoriskie faktori (jo īpaši kopā ar fiziskiem riskiem), kas var izraisīt stresu, nogurumu, trauksmi vai citas reakcijas, kuras tādējādi paaugstina BKAS risku.

Individuālie riska faktori var būt šādi:

  • Slimības vēsture
  • Fiziskās spējas
  • Dzīvesveids un paradumi (piem., smēķēšana, fizisku aktivitāšu trūkums)

Riska novērtējums

Nav viena risinājuma, un reizēm var būt nepieciešams eksperta padoms, lai risinātu neparastas vai nopietnas problēmas. Tomēr daudzi risinājumi ir vienkārši un lēti, piemēram, ratiņi, lai palīdzētu rīkoties ar precēm, vai uz galda esošo priekšmetu izvietojuma maiņa.

Lai novērstu BKAS, darba devējiem jāizmanto šādu elementu kombinācija.

  • Riska novērtējums: īstenot holistisku pieeju, novērtēt visus cēloņus (skatīt iepriekš) un novērst tos. Svarīgi ņemt vērā arī tos darbiniekus, kuriem var būt lielāks BKAS risks. Svarīgākais uzdevums ir novērst riskus, vienlaikus pielāgojot darbu darbinieku vajadzībām.
  • Darbinieku līdzdalība: iesaistīt darbiniekus un viņu pārstāvjus diskusijās par iespējamām problēmām un to risinājumiem.

Lasiet vairāk par ar darbu saistītu BKAS profilaksi.

Profilakses rīcības plāns

Kad veikts riska novērtējums, jāizveido saraksts ar pasākumiem prioritārā izpildes secībā un to īstenošanā jāiesaista darbinieki un viņu pārstāvji. Darbībām jābūt vērstām uz primāro profilaksi un arī uz pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt jebkādas traumas smaguma pakāpi. Ir svarīgi nodrošināt, ka visi darbinieki saņem pienācīgu informāciju, izglītību un apmācību par darba aizsardzību un zina, kā izvairīties no specifiskiem apdraudējumiem un riskiem.

Pasākumi var aptvert šādas jomas:

  • darbavietas izkārtojums: pielāgot izkārtojumu, lai uzlabotu darba pozas;
  • aprīkojums: nodrošināt, ka tas ir ergonomisks un piemērots uzdevumu izpildei;
  • uzdevumi: mainīt darba metodes un rīkus;
  • pārvaldība: plānot darbu, lai novērstu monotonu vai ilgstošu darbu nepareizās pozās. Plānot pārtraukumus, rotēt vai pārdalīt darbus;
  • organizatoriskie faktori: izstrādāt BKAS jomas politiku, lai uzlabotu darba organizāciju un psihosociālo vidi darbavietā un veicinātu balsta un kustību aparāta veselību.

Profilakses pasākumos arī jāņem vērā aprīkojuma tehnoloģiskās izmaiņas un darba procesu digitalizācija, kā arī saistītas izmaiņas darba organizēšanas veidos.

Vadības pieejā BKAS jomā jāņem vērā arī veselības uzraudzība, veselības veicināšana un to darbinieku rehabilitācija un reintegrācija, kuri jau cieš no BKAS.

Pētījumi par BKAS saistībā ar darbu

EU-OSHA īstenoja daudzgadu darba aizsardzības pārskata projektu par BKAS saistībā ar darbu. Mērķis bija izpētīt jautājumus par BKAS saistībā ar darbu, palielināt mūsu izpratni par šo tematu un noteikt efektīvus veidus ar darbu saistītu BKAS novēršanai. Projektā tika aplūkotas arī politikas nostādnes un pasākumi darbavietā, lai palīdzētu novērst ar darbu saistītas BKAS un pārvaldīt hroniskas BKAS, tostarp atbalstot darbinieku atgriešanos darbā un rehabilitāciju. Darba aizsardzības pārskata projektā ir pievērsta uzmanība politikas veidotāju un pētnieku vajadzībām, un tas papildina 2020.–2022. gada kampaņu “Drošas un veselībai nekaitīgas darbavietas”.

Eiropas tiesiskais regulējums

Eiropas direktīvās, ES darba aizsardzības stratēģijās, dalībvalstu noteikumos un labas prakses pamatnostādnēs jau ir atzīta BKAS profilakses nozīme.

Ar darbu saistītu BKAS riski ir Darba aizsardzības pamatdirektīvas piemērošanas jomā, kuras mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus no darba izraisītiem riskiem kopumā un kura nosaka darba devēja atbildību par darba aizsardzības nodrošināšanu darbavietā. Daži ar BKAS saistīti riski ir risināti specifiskās direktīvās, jo īpaši Direktīvā par kravu apstrādi ar rokām, Direktīvā par displeju ierīcēm un Direktīvā par vibrāciju. Direktīvā par darba aprīkojuma lietošanu ir aplūkotas pozas, kādas darbinieki ieņem, lietojot darba aprīkojumu, un skaidri noteikts, ka darba devējiem ir jāapsver ergonomikas principi, lai ievērotu minimālās darba aizsardzības prasības.

EU-OSHA uzrauga BKAS sastopamību, cēloņus un profilaksi. EU-OSHA arī atbalsta labas prakses apmaiņu.

Saistītie resursi

Saistītās publikācijas

Videos