You are here

Balsta un kustību aparāta slimības

Musculoskeletal disorders. Woman being treated for musculoskeletal disorders

Balsta un kustību aparāta slimības (BKAS) ir viena no visizplatītākajām ar darbu saistītajām veselības problēmām. Visā Eiropā tās skar miljoniem darbinieku un darba devējiem izmaksā miljardiem euro. BKAS apkarošana palīdz uzlabot darbinieku dzīvi, bet tai ir liela nozīme arī attiecībā uz uzņēmumiem.

Balsta un kustību aparāta slimības lielākoties skar muguru, kaklu, plecus un augšējās ķermeņa daļas, retāk tās var skart arī apakšējās ķermeņa daļas. Pie tām pieder ikviens locītavu vai citu audu bojājums vai slimība. Veselības problēmas var būt ļoti dažādas, sākot no nelielām sāpēm, līdz smagākām saslimšanām, kuru dēļ nepieciešams atbrīvojums no darba vai medicīniska ārstēšana. Hroniskos gadījumos šīs slimības var izraisīt invaliditāti un nepieciešamību pamest darbu.

Divas galvenās BKAS grupas ir muguras sāpes/traumas un ar darbu saistīti augšējo ekstremitāšu darbības traucējumi (kas ir plaši pazīstami kā "atkārtoti sastiepumi”).

BKAS cēloņi

Lielākā daļa ar darbu saistītas BKAS attīstās laika gaitā. BKAS parasti neizraisa viens cēlonis; bieži vien dažādi faktori iedarbojas kopā. Pie fiziskiem cēloņiem un organizatoriskā riska faktoriem pieder šādi:

  • kravu pārvietošana, jo īpaši noliecoties un griežoties;
  • atkārtotas un spēcīgas kustības;
  • neērtas un statiskas pozas;
  • vibrācija, slikts apgaismojums vai auksti darba apstākļi;
  • straujš darba temps;
  • ilgstoša sēdēšana vai stāvēšana vienā pozā.

Arvien vairāk pierādījumu BKAS saista ar psihosociālā riska faktoriem (jo īpaši kopā ar fiziskiem riskiem), tostarp šādiem:

  • augstas darba prasības vai zema autonomija;
  • neapmierinātība ar darbu.

Novēršana

Nepastāv viens risinājums, un neparastu vai nopietnu problēmu gadījumā reizēm var būt nepieciešams speciālista padoms. Tomēr daudzi risinājumi ir vienkārši un lēti, piemēram, ratiņu nodrošināšana, lai palīdzētu kravu pārvietošanā, vai uz galda esošo priekšmetu atrašanās vietas maiņa.

Lai apkarotu BKAS, darba devējiem būtu jāizmanto šādu metožu kombinācija:

  • riska novērtējums: izmantojiet holistisku pieeju, novērtējot un risinot pilnu cēloņu klāstu (skatiet iepriekš);
  • darbinieku iesaistīšanās: iesaistiet personālu un viņu pārstāvjus diskusijās par iespējamām problēmām un to risinājumiem.

Lasiet vairāk par ar darbu saistītu BKAS novēršanu.

Darbība

Profilaktiskas darbības varētu ietvert izmaiņas:

  • darbavietas iekārtojumā: pielāgojiet iekārtojumu, lai uzlabotu pozas darba laikā;
  • aprīkojumā: pārliecinieties, ka tas ir ergonomiski izveidots un piemērots uzdevumiem;
  • darbiniekos: uzlabojiet informētību par riskiem, nodrošiniet apmācību par labām darba metodēm;
  • uzdevumos: mainiet darba metodes vai rīkus;
  • pārvaldībā: plānojiet darbu tā, lai izvairītos no atkārtota darba vai ilgstoša darba neērtās pozās. Plānojiet atpūtas pārtraukumus, rotējiet darbus vai pārgrupējiet darbu;
  • Organizatoriskie faktori: izstrādājiet BKAS politiku.

BKAS pārraudzības pieejā jāņem vērā arī veselības kontrole, veselības veicināšana un no BKAS jau sirgstošu darbinieku rehabilitācija un atkārtota integrēšana.

Eiropas tiesību akti

Eiropas direktīvas, dalībvalstu noteikumi un labas prakses vadlīnijas jau akcentē BKAS profilakses svarīgo lomu. Pie attiecīgajām direktīvām pieder vispārējā OSH pamatdirektīva un direktīvas, kuras attiecas uz šādiem jautājumiem: manuāla kravu pārvietošana, darba aprīkojums, minimālie standarti darbavietām un darbam ar (datora) ekrāniem.

Eiropas Komisija 2007. gadā vadīja konsultāciju par iespējamām Kopienas darbībām, tostarp jauniem tiesību aktiem. Iespējamie plāni tika uz laiku atlikti, gaidot ES direktīvu pārskatīšanu 2014.–2015. gadā. BKAS ir ES dalībvalstu un Eiropas sociālo partneru atzīta prioritāte.

EU-OSHA pārrauga BKAS sastopamību, cēloņus un profilaksi. Tāpat EU-OSHA atbalsta dalīšanos ar labo praksi.