You are here

Ar darbu saistītas saslimšanas

Saskaņā ar  ES stratēģisko satvaru par drošību un veselību darbā no 2014. līdz 2020. gadam viena no EU‑OSHA prioritātēm ir atbalstīt ar darbu saistīto saslimšanu profilaksi. Mērķis ir ne tikai uzlabot individuālu darbinieku dzīvi, bet arī mazināt  izmaksas, ko rada ar darbu saistītas saslimšanas un nāve.

Pēdējo 10 gadu laikā darbavietās notikušo nelaimes gadījumu skaits ir samazinājies par 25 %. Taču ar darbu saistītas saslimšanas ik gadu joprojām izraisa vismaz 2,4 miljonus nāves gadījumu pasaulē, un 200 000 no tiem ir Eiropā. 

EU-OSHA pasākumi ar darbu saistītu saslimšanu jomā ir vērsti uz pierādījumu bāzes nodrošināšanu profilakses, politikas nostādņu un prakses noteikšanai. Cits nozīmīgs mērķis ir gūt labāku pārskatu par slimību radītā sloga apmēru darbavietām.

Ar darbu saistītas saslimšanas ir, piemēram:

Pašreizējie projekti

EU-OSHA 2015. gadā publicēja pārskata projektu, kas ietver trīs pētniecības, politikas un prakses aspektus ar darbu saistītu saslimšanu jomā:

Definīcijas un regulējums

“Ar darbu saistīta saslimšana” ir jebkāda slimība, ko izraisījuši vai saasinājuši ar darbavietu saistīti faktori. Tajā ietilpst daudzas slimības ar kompleksiem cēloņiem, kas ietver ar darbu saistītu un ar darbu nesaistītu faktoru kombināciju.

“Arodslimība” ir jebkura slimība, kuras primārais iemesls ir pakļaušana fizisku, organizatorisku, ķīmisku vai bioloģisku riska faktoru vai šo faktoru kombinācijas iedarbībai darbavietā. Arodslimības galvenokārt ir minētas valstu tiesību aktos kā slimības, ko izraisa pakļaušana riska faktoru iedarbībai darbavietā. Arodslimības atzīšana var būt saistīta ar kompensāciju, ja pastāv skaidra cēloņsakarība starp arodekspozīciju un slimību.

Eiropas arodslimību sarakstā ir sniegti ieteikumi par to, kuras arodslimības iekļaut dalībvalstu nacionālajos sarakstos. Tur arī sniegti ieteikumi par kompensācijas, profilakses un statistikas datu apkopošanas noteikumu ieviešanu.

Vadlīnijās ES līmenī un valsts līmenī ir noteikti diagnostikas un ekspozīcijas kritēriji, lai ar darbu saistītu saslimšanu varētu atzīt par sarakstā iekļautu arodslimību. Uz kompensāciju attiecas papildu kritēriji, kas galvenokārt ir saistīti ar minimālo traumas vai darba nespējas pakāpi. Daudzas dalībvalstis datus par atzītajām arodslimībām publicē ikgadējos ziņojumos, piemēram, par stāvokli darba aizsardzības jomā.

Kas izraisa saslimšanas darbavietā?

Darbs var izraisīt vai saasināt daudzu veidu saslimšanas, tostarp vēzi, elpceļu darbības traucējumus, sirds un asinsvadu slimības, ādas slimības, balsta un kustību aparāta traucējumus un garīgās veselības problēmas. Lai gan šādu slimību cēloņi var būt kompleksi, ir zināms, ka slimību rašanos vai progresēšanu veicina saskare ar konkrētiem riska faktoriem darbavietā, tostarp šādiem:

Ir svarīgi cieši uzraudzīt ar šādiem riska faktoriem saistīto apdraudējumu, riska faktoru savstarpējās kombinācijas un ar darba modeļa izmaiņām saistītos riskus.

Informētība un profilakses veicināšana

Labā prakse uzņēmuma līmenī ietver riska novēršanas kultūras popularizēšanu un labsajūtas veicināšanu darbavietā. Ir būtiski, lai uzņēmumi arī izvērtētu un pārvaldītu riskus un ievērotu to novēršanas hierarhiju.

Citas labas pieejas ar darbu saistīto saslimšanu biežuma mazināšanai ir proaktīva novērošana, lai profilaktiski novērstu veselības problēmas, un veselīgākas darbavietas veidošana, sekmējot pasākumus veselības veicināšanai darbavietā.