Ar klimata pārmaiņām saistītās norises un krīzes nākotnē

Prognozējošā pētījuma mērķi

• Izpētīt, kā DA politika un prakse ir jāattīsta, lai tās atbilstu reālajai darba pasaules situācijai, kas klimata pārmaiņu un ar tām saistītu norišu iespaidā mainās.
• Neaprobežoties tikai ar tiešajiem ar klimatu saistītajiem riskiem (piemēram, pārmērīgu karstumu), bet paraudzīties uz situāciju plašāk, lai aplūkotu to, kā pielāgošanās “jaunajai normālajai realitātei” ietekmēs darba apstākļus.
• Apzināt jaunus riskus, ko darbiniekiem radīs darbavietu, darba grafiku, pakļautības kaitīgiem faktoriem, materiālu, ražošanas procesu un nepieciešamo prasmju pārmaiņas.
• Sniegt ieskatu, kas palīdzētu politikas veidotājiem un ieinteresētajām personām paredzēt jaunas pārmaiņas un traucējumus, vienlaikus aizsargājot darbinieku drošību un veselību turpmākajās desmitgadēs.

Kā klimata pārmaiņas un ar tām saistītās norises ietekmē profesijas, darbavietas un darba aizsardzību

• Klimata pārmaiņas, sākot ar biežāku sausumu vai karstuma viļņiem un plūdiem un beidzot ar jauniem slimību vektoriem, mainīs strādāšanas veidu.
• Turklāt darba apstākļus ietekmēs arī ar tām saistītie profilakses un pielāgošanās pasākumi, piemēram, infrastruktūras pārveidojumi vai izmaiņas pilsētplānošanā, organizatoriskajos procesos vai profesiju veidos.
• Reģionus, kopienas un darbavietas ļoti ietekmēs klimatrīcība, piemēram, Eiropas zaļais kurss, dekarbonizācija un pāreja uz aprites ekonomiku.
• Pielāgošanās raisa gan DA problēmas, gan iespējas, jo tādas aprites ekonomikas darbības kā remonts, reciklēšana un demontāža var radīt ilgtspējīgas darbvietas, bet var arī novest pie jauniem riskiem, kas saistīti ar materiāliem, transportu vai apiešanos ar atkritumiem.
• Šo ietekmi pastiprina plašākas parādības – migrācija, ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskā nenoteiktība iespaido to, kā organizācijas un darba tirgus attīstās.

Mazināmie DA riski

• Veselības riski, kas saistīti ar fizisko un garīgo labbūtību, gaidāmajām vektoru pārnēsātajām slimībām un jauniem ekspozīcijas modeļiem.
• Bīstamas vielas, piesārņojums un pārmērīgs karstums.
• Pieprasījums pēc lielākas noturības un jaunām prasmēm, lai tiktu galā ar nenoteiktību, ko rada finansiālās, tehniskās vai sociālās nestabilitātes izraisīti uzņēmējdarbības traucējumi.
• Jaunas tehnoloģijas un jauni profesiju profili, kas izriet no klimatrīcības (piemēram, pārejas uz zaļo ekonomiku), piemēram, tādi, kas saistīti ar atjaunīgo enerģiju, elektrifikāciju, ilgtspējīgu būvniecību, noturīgu pilsētplānošanu un pārtikas sistēmas pārmaiņām.
• Augošā nevienlīdzība, kas īpaši skar gados vecākus darba ņēmējus un tos, kuriem jau ir veselības problēmas.

Nākotnes scenāriji

Nākotnes scenārijos tiek pētīta klimata pārmaiņu iespējamā netiešā ietekme uz DA. Saskaņā ar šo metodi tiek izstrādāti vairāki varianti, kāda varētu būt nākotnes situācija. Tās nav prognozes, bet gan piemēri, kas parāda, kā varētu mijiedarboties būtiski faktori, kuru attīstība pašlaik nav skaidri zināma. Ilustrējot, kas varētu notikt, scenāriji palīdz cilvēkiem vizualizēt dažādus iespējamos iznākumus un apdomāt to sekas.

1. scenārijs – taisnīga pārkārtošanās. Šis ir vislabākā gadījuma scenārijs, kurā klimatneitralitāte attīstās roku rokā ar darba ņēmēju spēcīgu aizsardzību.

2. scenārijs – DA “oāzes”. Spēcīgas DA sistēmas pastāv līdzās bezdarbībai klimata jomā, kas noved pie dziļas nevienlīdzības un atkarības no automatizācijas.

3. scenārijs – klimata sacensība. Sasteigta klimatrīcība bez DA garantijām rada lielus jaunus riskus darba ņēmējiem.

4. scenārijs – cerības uz tautas centieniem. Vāju institūciju dēļ darba ņēmēju aizsardzība kļūst par pašu organizētu procesu un izgaismo to, ka paļaušanās uz nevalstiskā sektora rīcību nav stabils risinājums.

Scenāriju izstrādē balstījāmies uz pierādījumiem, un mūsu prioritāro izpētes jomu vidū bija ekoloģiskā trauksme, masveida migrācija, ekonomika plašākā nozīmē, tehnoloģijas, pielāgošanās klimata pārmaiņām, jauni darba veidi un vērtības, kā arī jaunas prasmes un profesijas.