Psihosociālie riski un stress darbā ir viena no galvenajām darba drošības un veselības aizsardzības problēmām Eiropā. Tie būtiski ietekmē ne tikai personu veselību, bet arī organizāciju un valstu ekonomiku labklājību.
Aptuveni puse Eiropas darbinieku uzskata, ka stress ir bieži sastopama parādība darba vietā, turklāt stress ir cēlonis aptuveni 50 % no kavētajām darba dienām. Bieži trūkst pareizas izpratnes par stresu, vai arī tas tiek uzskatīts par kaut ko apkaunojošu. Tomēr, ja psihosociālos riskus un stresu uztver kā visas organizācijas problēmu, nevis atsevišķa darbinieka trūkumu, tad tos var pārvaldīt tikpat labi kā citus veselības aizsardzības un drošības riskus darba vietā.
Kas ir psihosociālie riski un stress?
Psihosociālo risku pamatā ir nepietiekama darba plānošana, organizācija un pārvaldība, kā arī slikti sociālie apstākļi darbā, kas var psiholoģiskā, fiziskā un sociālā ziņā nelabvēlīgi ietekmēt darbiniekus, izraisot, piemēram, stresu darbā, profesionālo izdegšanu vai depresiju. Daži no darba apstākļiem, kas rada psihosociālos riskus, ir šādi:
- pārmērīga darba slodze;
- pretrunīgas prasības un neskaidri noteikti darba pienākumi;
- lēmumu pieņemšana attiecībā uz darbiniekiem, neiesaistot viņus šajā procesā, kā arī norāžu nesniegšana par to, kā darbs ir jāveic;
- nepārdomāta organizatorisko pārmaiņu pārvaldība, nedrošība par savu darba vietu;
- neefektīva komunikācija, atbalsta trūkums no vadības un kolēģu puses;
- psiholoģiskā un seksuālā uzmākšanās, trešās personas vardarbība.
Apsverot darba prasības, svarīgi ir nejaukt tādus psihosociālos riskus kā pārmērīgu darba slodzi ar apstākļiem, kuros pastāv veicinoša darba vide, kurā darbinieki ir pietiekami apmācīti un motivēti strādāt ar pilnu atdevi, kaut arī jāstrādā aktīvi un reizēm jāpārvar zināmas grūtības. Laba psihosociālā vide uzlabo darba efektivitāti un personīgo pilnveidi, kā arī darbinieku garīgo un fizisko labklājību.
Darbinieki izjūt stresu, ja darba prasības ir nesamērīgas un lielākas nekā viņu spēja tikt ar tām galā. Ja darbinieki ilgstoši cieš no stresa, viņiem var rasties ne vien garīgās veselības traucējumi, bet arī smagi fiziskās veselības traucējumi, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, vai arī balsta un kustību aparāta slimības.
Stress nelabvēlīgi ietekmē organizācijas tādā veidā, ka, piemēram, samazinās kopējā uzņēmējdarbības efektivitāte, palielinās darba kavējumu skaits, darbā ierodas aizvien vairāk darbinieku, kuri slimo un nespēj pienācīgi veikt savus darba pienākumus, kā arī pieaug negadījumu un ievainojumu skaits. Stresa dēļ darbinieki mēdz kavēt darbu ilgāk nekā citu iemeslu dēļ, un stress darbā var biežāk veicināt priekšlaicīgu pensionēšanos. Lēš, ka uzņēmumiem un sabiedrībai tas izmaksā dārgi — miljardiem EUR valsts mērogā.
Cik nozīmīga ir šī problēma?
EU-OSHA organizētā Eiropas viedokļu aptauja parāda, ka aptuveni puse darbinieku uzskata darba radītu stresu par darba vietās vispārpieņemtu problēmu. Visbiežāk minēto darba radīta stresa cēloņu vidū ir darba reorganizācija vai darba nedrošība, ilgās darba stundas vai pārmērīga darba slodze, kā arī uzmākšanās un vardarbība darbā. EU-OSHA sniedz informāciju ar jaunākajiem datiem, kā arī pētījumu rezultātus saistībā ar darba radīta stresa un psihosociālo risku izplatību un ietekmi uz darba drošību un veselības aizsardzību.
Psihosociālo risku pārvaldīšanā par visefektīvāko uzskatāma preventīva, holistiska un sistēmiska pieeja. EU-OSHA Uzņēmumu apsekojumā par jaunajiem un nākotnes riskiem (ESENER) tiek noskaidrots, kā psihosociālie riski tiek uztverti un pārvaldīti Eiropas uzņēmumos, nosakot galvenos veicinātājus, šķēršļus un atbalsta vajadzības. Apsekojumā ir parādīts, ka psihosociālie riski ir sarežģītāk risināmas problēmas un ir grūtāk pārvaldāmi nekā „tradicionālie” darba drošības un veselības aizsardzības riski. Ir nepieciešams uzlabot informētību un atrast vienkāršus, praktiskus veidus, kā atvieglot cīņu pret darba radītu stresu, kā arī pret vardarbību un uzmākšanos.
Kā novērst un pārvaldīt psihosociālos riskus?
Lai cik liels un kāda veida būtu uzņēmums, psihosociālos riskus un stresu darbā var novērst un veiksmīgi pārvaldīt tad, ja izmanto pareizu pieeju. Tos var novērst tikpat loģiski un sistemātiski kā citus ar darba drošību un veselības aizsardzību saistītus riskus.
Stresa pārvaldība ir ne tikai darba devēju morāls pienākums un labs ieguldījums uzņēmumā, bet arī juridisks pienākums, kas noteikts Pamatdirektīvā 89/391/EEK un kam pamatā ir sociālo partneru pamatnolīgumi par stresu darbā, kā arī uzmākšanās un vardarbības novēršanu darba vietā.
Turklāt Eiropas paktā par garīgo veselību un labklājību tiek atzītas mainīgās prasības un lielāks spiediens darba vietā, un ar šo paktu darba devēji tiek mudināti brīvprātīgi īstenot papildpasākumus garīgās labklājības veicināšanai.
Lai arī darba devēji ir juridiski atbildīgi par pareizas riska novērtēšanas un kontroles nodrošināšanu darba vietā, šajā procesā svarīgi ir iesaistīt arī darbiniekus. Darbinieki un viņu pārstāvji vislabāk izprot problēmas, ar ko jāsaskaras darba vietā. Tāpēc viņu iesaistīšana nodrošina ieviesto pasākumu piemērotību un efektivitāti.
