Vēzis un darbs

Ar darbu saistītais vēzis joprojām ir viena no visnozīmīgākajām arodveselības problēmām Eiropā un galvenais ar darbu saistīto nāves gadījumu cēlonis ES. Saskaņā ar Eiropas Pretvēža rīcības kodeksu ar darbu saistīts vēzis izraisa aptuveni 45 % no visiem ar darbu saistītajiem nāves gadījumiem ES jeb vairāk nekā 100 000 nāves gadījumu gadā. Vienlaikus vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk dzīvo un strādā ar vēzi. Tomēr strādāšana vēža ārstēšanas laikā vai pēc izveseļošanās var būt sarežģīta un bieži vien prasa elastīgus un atbalstošus pielāgojumus darba vietā.

Ar darbu saistīts vēzis – liela arodveselības problēma Eiropā

Darbā bieži notiek saskare ar vēža riska faktoriem. ES Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) strādājošo arodekspozīcijas apsekojuma rezultāti liecina, ka gandrīz puse Eiropas darba ņēmēju pēdējās darba nedēļas laikā, visticamāk, ir bijuši pakļauti vismaz viena vēža riska faktora iedarbībai, bet noteiktu darbību veikšanas laikā pat augsta līmeņa un vairāku faktoru iedarbībai.

Lai gan ķimikālijas joprojām ir galvenais ar darbu saistītā vēža cēlonis, pastāv arī citi faktori. Svarīga nozīme ir arī fiziskajiem un organizatoriskajiem riska faktoriem. Tie, piemēram, ir saules ultravioletais starojums, nakts darbs un citi faktori, kas saistīti ar darba organizāciju un darba apstākļiem. Ir aizvien lielāka zinātniskā interese par iespējamajām ar vēzi saistītajām sekām, ko var izraisīt endokrīnie disruptori (piemēram, atsevišķi pesticīdi) un daži nanomateriāli, piemēram, oglekļa daudzslāņu nanocaurulītes-7 (MWCNT-7).

ES rīcība, kuras mērķis ir novērst ar darbu saistītu saslimšanu ar vēzi

Reaģējot uz problēmas lielo mērogu, Eiropas Savienība ir veikusi pasākumus, lai labāk aizsargātu darba ņēmējus. Ekspozīcijas novēršana tās rašanās vietā, riska pārvaldības uzlabošana darba vietā un izpratnes veicināšana joprojām ir būtiskas, lai aizsargātu darba ņēmējus un samazinātu ar darbu saistītā vēža radīto slogu visā Eiropā. Ar darbu saistīta vēža profilakse ir viens no galvenajiem mērķiem ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam un Eiropas Vēža uzveikšanas plānā.

Centrāls likumdošanas instruments ir Kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu direktīva (CMRD). Šī direktīva ir tikusi vairākas reizes pārskatīta, lai atspoguļotu jaunākos zinātniskos pierādījumus. Paredzams, ka šie pasākumi ievērojami samazinās ar darbu saistīto vēža gadījumu skaitu un citas nopietnas sekas veselībai nākotnē.