Daži nanomateriāli ir dabīgi, turpretī citi ir blakusprodukti, kas radušies cilvēka darbības rezultātā vai arī tiek īpaši ražoti noteiktam mērķim. Lai gan nanomateriāliem ir daudz pozitīvu īpašību, mūsu zināšanas par to radīto kaitējumu veselībai vēl ir ļoti nepilnīgas. Tāpēc, kamēr to iedarbība vēl nav pilnībā izpētīta, īpaši jāpievēršas šo materiālu pārvaldībai.
Kas ir nanomateriāli?
Daudzas organizācijas attiecībā uz nanomateriālu definīciju piekrīt faktam, ka tie ir materiāli, ko veido daļiņas, kurām viens vai vairāki ārējie izmēri ir robežās no 1 līdz 100 nanometriem (nm). Lasīt Eiropas Komisijas noteikto nanomateriālu definīciju.
Nanomateriāli, kas ir līdz pat 10 000 reizēm mazāki par cilvēka matu, pēc izmēra ir pielīdzināmi atomiem vai molekulām, un to nosaukums radies to sīko struktūru dēļ (viens nanometrs ir 10-9 no metra). Nanomateriālu īpašības lielā mērā atšķiras no līdzīgu materiālu īpašībām ne tikai to mazā izmēra dēļ, bet arī to fizikālo un ķīmisko īpašību dēļ, kas cita starpā ietver to formu un virsmas platību.
Šo atšķirību dēļ nanomateriāli paver jaunas un aizraujošas iespējas tādās jomās kā inženierija, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, medicīna un farmaceitiskie līdzekļi, turklāt minētās jomas nav vienīgās. Tomēr šīs pašas īpašības, kas piešķir nanomateriāliem unikālas īpašības, ir arī saistītas ar to ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.
Kur atrodami nanomateriāli?
Dabiskā veidā nanomateriāli ir atrodami, piemēram, vulkānu izmešos, taču tie var būt arī cilvēka darbības radīti blakusprodukti, piemēram, dīzeļmotoru izplūdes gāzes vai tabakas dūmi. Īpašu interesi ir radījuši rūpnieciski ražotie nanomateriāli. Šie nanomateriāli ir atrodami ļoti plašā produktu klāstā, turklāt tiem ir ļoti plašs izmantojums.
Daži no šiem nanomateriāliem tiek izmantoti jau gadu desmitiem, piemēram, sintētiskais amorfais silīcija dioksīds tiek izmantots betonā, riepās un pārtikas produktos. Daži ir atklāti tikai pavisam nesen, piemēram, nanotitāna dioksīds, ko izmanto kā UV aizsargu krāsās vai sauļošanās krēmos, nanosudrabs, ko izmanto kā antibakteriālu līdzekli tekstilprecēs un medicīnas produktos, un oglekļa nanocaurulītes, ko to mehāniskā spēka, vieglā svara, karstuma izkliedēšanas īpašību un elektrovadītspējas dēļ izmanto tādos ražojumos kā elektronika, enerģijas krātuves, kosmosa kuģi, transportlīdzekļu konstrukcijas un sporta aprīkojums. Strauji tiek izstrādātas jaunas nanomateriālu paaudzes, un paredzams, ka to tirgus augs.
Kādas ir ar nanomateriāliem saistītās veselības un drošības problēmas?
Nanomateriālu ietekme uz veselību rada nopietnas bažas. Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCENIHR) atklāja, ka saistībā ar vairākiem ražotajiem nanomateriāliem tika pierādīts kaitējums veselībai. Ne visiem nanomateriāliem ir toksiska iedarbība, tomēr, kamēr pašreizējie pētījumi nav pabeigti, katrs gadījums ir jāizskata individuāli.
Ir atklāts, ka nanomateriāli visvairāk kaitē plaušām; to nodarītais kaitējums cita starpā ietver iekaisumu un audu bojājumu, fibrozi un audzēju veidošanos. Tie var ietekmēt arī sirds un asinsvadu sistēmu. Dažu veidu oglekļa nanocaurulītēm var būt tāda pati ietekme kā azbestam. Tomēr nanomateriāli ietekmē ne tikai plaušas, bet arī citus orgānus un audus, tai skaitā aknas, nieres, sirdi, smadzenes, skeletu un mīkstos audus.
To mazā izmēra un lielās virsmas platības dēļ pūderveida daļiņu nanomateriāli var radīt eksplozijas draudus, turpretī tiem līdzvērtīgiem materiāliem ar lielākām daļiņām šāds risks var nebūt.
Lasīt Eiropas Komisijas pārskatu “Nanomateriālu veidi un izmantojums, ieskaitot drošības aspektus”, un EU-OSHA literatūras apskatu “Nanodaļiņas darbavietās”
Kā darbavietā notiek nanomateriālu iedarbība?
Darbinieki ar nanomateriāliem var saskarties to ražošanas laikā. Taču daudz vairāk darbinieku var tikt pakļauti nanomateriālu iedarbībai dažādos piegādes ķēdes posmos, iespējams, pat neapzinoties, ka viņi saskaras ar nanomateriāliem; tā rezultātā ir maz ticams, ka iedarbības novēršanai tiek īstenoti atbilstoši pasākumi. Lasīt literatūras apskatu “Risku uztvere un risku paziņošana saistībā ar nanomateriāliem darbavietā”.
Tādējādi iedarbība var notikt dažādās darba vidēs, kurās tiek izmantoti, apstrādāti vai ražoti nanomateriāli, kuri attiecīgi tiek pārnesti gaisā un ieelpoti vai nonāk saskarē ar ādu; piemēram, no veselības aprūpes vai laboratorijas darba vides līdz uzturēšanai vai būvdarbiem.
Uzzināt vairāk par nanomateriāliem darbavietā
Nanomateriālu radīto risku pārvaldība darbavietā
ES tiesību aktu par darbinieku aizsardzību ir piemērojami arī attiecībā uz nanomateriāliem, lai gan tajos nav skaidras atsauces uz šiem materiāliem. Īpaši būtiska ir Pamatdirektīva (Direktīva 89/391/EEK), Ķīmisko vielu direktīva (Direktīva 98/24/EK) un Kancerogēnu un mutagēnu direktīva (Direktīva 2004/37/EK), kā arī ķīmisko vielu tiesību akti (REACH un CLP). Tas nozīmē, ka darba devējiem darbavietā ir jānovērtē un jāpārvalda nanomateriālu radītie riski. Ja nanomateriālu izmantojumu un ražošanu nevar ierobežot vai ja tos un ar tiem saistītos procesus nevar aizstāt ar mazāk kaitīgiem, to iedarbība uz darbiniekiem ir jāsamazina līdz minimumam ar profilakses pasākumu palīdzību atbilstoši kontroles pasākumu hierarhijai, kā prioritārus nosakot:
- tehniskās kontroles pasākumus ražošanas vietā;
- organizatoriskos pasākumus;
- individuālās aizsardzības aprīkojumu kā pēdējo līdzekli.
Lai gan joprojām ir daudz neskaidrību, pastāv lielas bažas par nanomateriālu nelabvēlīgo ietekmi uz veselību un drošību. Tāpēc darba devējiem un darbiniekiem attiecībā uz risku pārvaldību, izvēloties profilakses pasākumus, ir jāizmanto piesardzības pieeja.
Var būt grūti noteikt nanomateriālus, to emisijas avotus un iedarbības līmeņus, tomēr ir pieejamas vadlīnijas un rīki, kas palīdzēs pārvaldīt nanomateriālu radītos riskus darbavietā.
Lasīt EU-OSHA detalizētākus ieteikumus par to, kā pārvaldīt nanomateriālu radītos riskus veselības aprūpes nozarē un uzturēšanas darbā. Lietderīgus informatīvos materiālus ir sagatavojušas arī citas organizācijas, piemēram, par nanomateriāliem būvniecībā un mēbelēs vai pētniecībā un izstrādē.
Apskatieties, kā citi uzņēmumi ir pārvaldījuši nanomaterālus, mūsu labas prakses piemēros par nanomateriālu pārvaldību darbavietā.
