To veselības problēmu skaitā, kuras var izraisīt darbs ar bīstamām vielām, ir viegls acu un ādas kairinājums, kā arī smagas sekas, piemēram, iedzimti defekti un vēzis. Sekas var būt akūtas vai ilgtermiņa, un dažām vielām var būt kumulatīva iedarbība. Daži no visbiežāk sastopamajiem apdraudējumiem ir:

• Alerģijas
• Ādas slimības
• Vēzis
• Reproduktīvās sistēmas problēmas un iedzimti defekti
• Elpceļu slimības
• Saindēšanās

Dažas bīstamas vielas rada drošības riskus, piemēram, ugunsgrēka, eksplozijas vai nosmakšanas risku. Turklāt bīstamām vielām parasti piemīt vairākas no šīm īpašībām.

Daudzās nozarēs var sastapties ar baktērijām, vīrusiem, sēnītēm un parazītiem. Tie parasti ir neredzami, tāpēc, iespējams, netiek apsvērti to radītie riski.

Darbinieki dažās nozarēs ir īpaši pakļauti kaitīgu bioloģisko aģentu iedarbībai: veselības aprūpē, lauksaimniecībā, veterinārijā, uzkopšanas un apkopes, kanalizācijas un atkritumu apstrādes, dārzkopības un laboratorijas darbu nozarēs.

Papildu informācija:

• 41. faktu lapa Ievadinformācija par bioloģiskiem aģentiem
• OSHwiki raksts Bioloģiskie aģenti
• ES tiesību akti par bioloģiskiem aģentiem darbā un par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu, un pamatnostādnes veselības aprūpes nozarē
• Bioloģisko aģentu izraisītas ar darbu saistītas saslimšanas
• 53. e-fakts — Bioloģisko aģentu risku novērtējums
• Bioloģiskie aģenti un pandēmija: literatūras un valstu politikas pārskats
• 39. faktu lapa — Elpošanas ceļu jūtīguma palielinātāji
• 40. faktu lapa — Ādas jūtīguma paaugstinātāji
• 100. faktu lapa — Eiropas politikas un labas prakses piemēri saistībā ar legionella baktēriju un leģionāru slimību

Jaunas tehnoloģijas, nozaru paplašināšanās un izmaiņas darba organizēšanas veidā var radīt lielāku risku no bioloģiskajiem vai ķīmiskajiem aģentiem. Piemēram, apkārtējās vides nozarē maz izpētītus riskus var radīt novatoriskas tehnoloģijas. Vēl kāds piemērs ir tas, ka arvien vairāk darbinieku pakalpojumu profesijās, piemēram, mājas aprūpē un atkritumu apsaimniekošanā, ir pakļauti bīstamām vielām — iedarbības līmeņi ir dažādi, bet saistīto apdraudējumu apzināšanās līmenis ir zems. Vairāk nekā jebkad agrāk, šobrīd ir svarīgi, lai darba devēji un darbinieki izprastu iespējamos riskus un veiktu profilakses pasākumus.

Uzziniet vairāk par jauniem riskiem, vidi saudzējošām darbavietām un nanomateriāliem.

Vairāk informācijas, kas saistīta ar jauniem riskiem:

• Darba drošības un veselības aizsardzības pētniecības prioritātes Eiropā: 2013.–2020. gads.
• Ziņojums — Vidi saudzējošas darbavietas un darba drošība un veselības aizsardzība: prognoze par jauniem un nākotnes riska veidiem saistībā ar jaunām tehnoloģijām laikposmam līdz 2020. gadam: un Kopsavilkums
• 72. e-fakts — Instrumenti nanomateriālu pārvaldībai darbavietā un profilakses pasākumi
• 74. e-fakts — Nanomateriāli apkopes darbā: arodriski un profilakse

Lai aizsargātu darbiniekus no bīstamām vielām, pirmais uzdevums ir veikt risku novērtējumu. Pēc tam būtu jāveic darbības, lai pēc iespējas maksimāli novērstu vai samazinātu riskus. Un, visbeidzot, situācija būtu regulāri jāuzrauga un jāpārskata veikto pasākumu efektivitāte.

Dalībvalstīs, kā arī EU-OSHA ir izstrādāti vairāki modeļi, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem veikt risku novērtējumu. Bīstamo vielu e-rīks sniedz darba devējiem atbalstu un padomu, kas tiem vajadzīgs bīstamu vielu efektīvai pārvaldībai darbavietā. Praktisko rīku un pamatnostādņu datubāzē ir iekļauti praktiski pasākumi darbavietām, piemēram, riska novērtējuma pamatnostādnes un kā aizvietot vai izslēgt bīstamu vielu lietošanu, gadījuma izpētes un dažādi instrumenti.

OSHwiki lapā izlasiet vairāk par riska pārvaldības rīkiem bīstamām vielām. 

Darba devējiem vajadzētu ņemt vērā neaizsargātākās grupas, piemēram, gados jauni darbinieki, grūtnieces vai sievietes, kuras baro bērnu ar krūti, kuriem tiesību aktos noteikta īpaša aizsardzība. Vajadzētu ņemt vērā arī citas darbinieku grupas, piemēram, migrējoši darba ņēmēji, neapmācīti vai nepieredzējuši darbinieki un darbuzņēmēji, piemēram, apkopēji, un profilakse ir jāpielāgo to vajadzībām.

Profilakses hierarhija

Eiropas tiesību aktos darbinieku aizsardzībai ir noteikta pasākumu hierarhija, kura darba devējiem vajadzētu ņemt vērā, lai kontrolētu bīstamu vielu radītos riskus darbiniekiem.

• Kontroles pasākumu hierarhijas augšdaļā ir izslēgšana vai aizstāšana. Ja iespējams, izslēdziet bīstamu vielu izmantošanu, mainot procesu vai produktu, kurā viela tiek izmantota.
• Ja izslēgšana nav iespējama, bīstamo vielu aizstājiet ar nebīstamu vai mazāk bīstamu vielu.
• Ja vielu vai procesu nevar izslēgt vai aizvietot, iedarbību vari novērst vai samazināt, izmantojot tehniskus un organizatoriskus risinājumus. Tie ir, piemēram, izmešu kontrole to rašanās vietā (slēgta sistēma vai vietējā izplūdes ventilēšana) vai darbinieku, kuri pakļauti bīstamas vielas iedarbībai, skaita, kā arī iedarbības ilguma un intensitātes samazināšana.
• Saskaņā ar tiesību aktiem individuālie aizsardzības līdzekļi ir galējais risinājums, ja iedarbību nevar piemēroti kontrolēt citā veidā.

Papildu informācija

• OSHwiki iedaļa Bīstamu vielu riska pārvaldība
• PPT Bīstamas vielas un risku novērtējums (22 valodās)
• Informācijas lapas Bīstamo vielu aizstāšana darbavietā
• 66. e-fakts — Apkope un bīstamas vielas

Veiksmīga saziņa

Lai garantētu darbinieku drošību, tos būtu jāinformē par:

• darba devēju veikto risku novērtējumu konstatējumiem;
• apdraudējumiem, kuriem viņi ir pakļauti, un to, kā tie var ietekmēt;
• kas ir jādara, lai paši un citi būtu drošībā;
• kā pamanīt un pārbaudīt, ja kaut kas ir nepareizi;
• kam būtu jāziņo par problēmām;
• iedarbības uzraudzības vai veselības uzraudzības rezultātiem;
• veicamajiem profilakses pasākumiem laikā, kad notiek apkope;
• pirmā palīdzība un ārkārtas procedūras.

Izlasiet EU-OSHA e-faktu par bīstamām vielām un veiksmīgu saziņu darbavietā

Arodekspozīcijas robežvērtības

Vairākām bīstamām vielām ES un dalībvalstis ir noteikušas arodekspozīcijas robežvērtības (OEL), kuras vajadzētu ievērot.

Eiropas darba aizsardzības direktīvās ir arī noteiktas saistošas (tādas, kas ir jāievēro) un orientējošas (norāda to, kas būtu jāsasniedz) bīstamu vielu OEL. Bīstamu vielu OEL ir svarīga informācija riska novērtēšanai un pārvaldībai. Lielākā daļa ES dalībvalstu nosaka savas valsts līmeņa OEL, parasti ietverot vairāk vielu nekā ES direktīvas. Tomēr OEL ir noteiktas tikai ierobežotam vielu skaitam, kuras pašlaik izmanto darbavietās.

Ir daudz bīstamu vielu, kas klasificētas kā kancerogēni un kuru iedarbībai darbinieki var būt pakļauti. Dažus no tiem rada darba procesi.

ES ir paredzēti īpaši nosacījumi darbinieku aizsardzībai. Saskaņā ar Kancerogēnu direktīvu darba devējiem ir jānovērtē kancerogēnu vai mutagēnu iedarbība un jāizvairās no tās vai pēc iespējas jāsamazina tā. Papildus profilakses pasākumu hierarhijas piemērošanai:

• Tie aizstāj kancerogēnus un mutagēnus, ciktāl tas ir tehniski iespējams, ar vielu, maisījumu vai procesu, kas nav bīstams vai ir mazāk bīstams.
• Ja tas nav iespējams, nodrošiniet, ciktāl tas ir tehniski iespējams, ka tas ir ražots un lietots slēgtā sistēmā.
• Ja slēgta sistēma nav tehniski iespējama, darba devēji samazina iedarbību, ciktāl tas ir tehniski iespējams, ierobežojot daudzumus un pēc iespējas samazinot to darbinieku skaitu, kuri pakļauti iedarbībai.

Tāpat arī:

• ir jānorobežo riska zonas un jāizmanto piemērotas brīdinājuma un drošības zīmes
• ir jāizstrādā darba procesi, lai samazinātu vielu noplūdi
• kancerogēni un mutagēni ir jāevakuē pie avota, taču saudzējot vidi
• ir jāizmanto piemēroti mērīšanas procesi (īpaši agrīnai neatbilstošu iedarbību konstatēšanai neparedzētā situācijā vai gadījumā)
• ir jāizmanto individuāli aizsardzības pasākumi, ja kolektīvi aizsardzības pasākumi ir nepietiekami
• ir jānodrošina higiēnas pasākumi (regulāra tīrīšana)
• jāizveido ārkārtas plāni
• jāizmanto noslēgtas un skaidri un salasāmi marķētas uzglabāšanas, apstrādes, pārvadāšanas un atkritumu utilizācijas tvertnes

Tāpat ir īpašas informācijas prasības darbiniekiem un iestādēm, kā arī nepieciešamība uzglabāt iedarbībai pakļauto darbinieku, mērījumu un veselības uzraudzības rezultātu uzskaites datus.

OSHwiki raksti: Azbests, ieelpojamais kristāliskais silīcijs

Apmeklējiet tīmekļa vietnes sadaļu par vēzi, kas saistīts ar darba apstākļiem

Uzziniet vairāk par Ceļvedi par kancerogēnām vielām.

Ikvienam, kurš ir iesaistīts bīstamu vielu pārvaldībā darbavietās, vajadzētu pārzināt tiesisko regulējumu attiecībā uz bīstamām vielām ES.

OSH tiesību aktu mērķis ir aizsargāt darbiniekus pret drošības un veselības riskiem kopumā un pret bīstamām vielām darbavietā (piem., Ķīmisko vielu direktīva, Kancerogēnu direktīva un direktīvas par robežvērtībām). Tie paredz darba devējiem darbavietā visu drošības un veselības risku novērtējums, tostarp bīstamu vielu radītu risku novērtējums, un jānosaka atbilstoši aizsardzības un profilakses pasākumi. Atrast attiecīgo ES tiesību aktu kopsavilkumus.

Mērķis ir nodrošināt, ka riski tiek novērsti to rašanās vietā, un par prioritāti noteikt kolektīvus pasākumus, proti, pasākumus, kas sistemātiski aizsargā noteiktu darba ņēmēju grupu.

REACH tiesību akti un CLP regula nosaka ķimikāliju ražotājiem un piegādātājiem pienākumu gādāt par standartizētu drošības marķējumu, bīstamības piktogrammu un drošības datu lapu nodrošināšanu. Minētie materiāli sniedz informāciju par vielu īpašībām un ar tām saistīto bīstamību, kā arī norādījumus par uzglabāšanu, rīkošanos ar tām un riska novēršanu. Citi noteikumi un pamatnostādnes attiecas uz īpašiem aspektiem, piemēram, bīstamu vielu ražošanu, piegādi, transportēšanu un marķēšanu, un arī tie bieži vien ir būtiski konkrētajai darbavietai.

Es regulas par drošību un veselības aizsardzību darbā ir iekļautas valstu tiesību aktos, taču dalībvalstis arī var izveidot papildu vai stingrākus noteikumus darbinieku aizsardzībai. Tāpēc ir svarīgi, lai uzņēmumi iepazīstas ar atbilstošās valsts konkrētiem tiesību aktiem.

• Informācijas lapas Tiesiskais regulējums par bīstamām vielām darbavietās

Uzziniet vairāk:

• Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana, licencēšana un ierobežošana (REACH)
• Regula par klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (CLP)

Daudzas īpašības, tādas kā gudrība, stratēģiskā domāšana, holistiska uztvere un spēja apsvērt, ar gadiem vai nu uzlabojas vai parādās tikai ar vecuma palielināšanos. Arī darba pieredze unīpašās zināšanas uzkrājas līdz ar vecumu.

Taču dažas funkcionālās spējas, galvenokārt fiziskās un maņu spējas, dabiskā novecošanās procesa dēļ pasliktinās. Funkcionālo spēju potenciālās izmaiņas jāņem vērā riska novērtējumā (skatīt turpmāk), un darbs un darba vide jāpielāgo šīm izmaiņām.

Ar vecumu saistītas funkcionālo spēju izmaiņas nav vienveidīgas, jo pastāv individuālas atšķirības attiecībā uz dzīvesveidu, uzturu, fizisko stāvokli, ģenētiskām nosliecēm uz slimībām, izglītības līmeni, kā arī darba un citām vidēm.

Gados vecāki darbinieki nav homogēna grupa; starp viena vecuma indivīdiem var būt ievērojamas atšķirības.

Ar vecumu saistītā spēju pasliktināšanās skar galvenokārt fiziskās un maņu spējas, kam vislielākā nozīme ir attiecībā uz smagu fizisku darbu. Pāreja no ieguves un ražošanas rūpniecības uz pakalpojumu un uz zināšanām balstītu ražošanu, kā arī palielinātā darba automatizācija un mehanizācija un mehanizēta aprīkojuma izmantošana ir samazinājusi smaga fiziska darba nepieciešamību.

Šajā jaunajā kontekstā arvien vairāk tiek novērtētas ar vecākiem cilvēkiem saistītas daudzas spējas un prasmes, tādas kā labas sociālās prasmes, klientu apkalpošana un izpratne par kvalitāti.

Turklāt daudzas ar vecumu saistītas izmaiņas dažās profesionālajās darbībās ir svarīgākas nekā citās. Piemēram, līdzsvara izmaiņas ir būtiskas ugunsdzēsējiem un glābšanas darbiniekiem, kas strādā ekstrēmos apstākļos, izmanto smagu ekipējumu, ceļ un nes cilvēkus; pasliktinājusies spēja noteikt attālumus un kustīgu objektu ātrumu ir būtiska braukšanai naktī, bet neietekmē biroja darbiniekus.

Vecums ir tikai viens no darbaspēka daudzveidības aspektiem. Riska novērtējums, ņemot vērā vecumu, nozīmē dažādu vecuma grupu ar vecumu saistītu aspektu ievērošanu, novērtējot risku, tostarp potenciālās funkcionālo spēju un veselības stāvokļa izmaiņas gados vecāku darbinieku gadījumā.

Pie gados vecākiem darbiniekiem būtiskiem riskiem jo īpaši pieder:

• smaga fiziska darba slodze;
• ar maiņu darbu saistītie apdraudējumi;
• karsta, auksta vai trokšņaina darba vide.

Tā kā indivīdu atšķirības līdz ar vecumu palielinās, nevajadzētu izdarīt pieņēmumus tikai uz vecuma pamata. Riska novērtējumā jāņem vērā darba vajadzības attiecībā uz konkrētās personas funkcionālajām spējām un veselības stāvokli.

Uzziniet vairāk par pašreiz pieejamajiem Tiešsaistes interaktīvās riska novērtēšanas (OiRA) rīkiem, riska novērtējumiem, ņemot vērā vecumu, un attiecināšanas uz visiem nodrošināšanu.

Darbspēja ir līdzsvars starp darbu un individuālajiem resursiem; ja darba un individuālu resursu attiecība ir optimāla, darbspēja ir laba. Pamatfaktori, kas ietekmē šo jomu, ir šādi:

• veselība un funkcionālās spējas;
• izglītība un kompetence;
• vērtības, attieksme un motivācija;
• darba vide un kopiena;
• darba saturs, vajadzības un organizācija.

Darbspēju var mērīt ar darbspējas indeksu. Darbspējas jēdziens paredz, ka darbavietas pasākumiem darbspējas veicināšanai jāaptver visi šie faktori.

Cilvēku veselību vecumā ietekmē arī viņu agrākie veselības ieradumi. Funkcionālo spēju pasliktināšanos var aizkavēt un samazināt veselīgs dzīvesveids, piemēram, regulāras fiziskās aktivitātes un veselīgs uzturs. Darbavietai ir būtiska loma veselīga dzīvesveida veicināšanā un tādu aktivitāšu atbalstīšanā, kas novērš funkcionālo spēju pasliktināšanos, tādējādi palīdzot saglabāt darbspēju. Veselības veicināšana darbavietā (VVD) aptver dažādus tematus, tostarp diētu un uzturu, alkohola patēriņu, smēķēšanas atmešanu, pietiekamas fiziskās aktivitātes, atpūtu un miegu.

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) 2012. gadā veikta sabiedriskās domas aptauja parādīja, ka liels vairākums ES pilsoņu uzskata, ka laba darba drošības un veselības aizsardzības prakse ir ļoti svarīga, lai cilvēkiem palīdzētu strādāt ilgāk.

Labs darbavietas dizains nāk par labu visām vecuma grupām, tostarp gados vecākiem darbiniekiem. Mainoties spējām, lai to līdzsvarotu, jāmaina arī darbs, piemēram, ar:

• darba pārveidošanu vai rotāciju;
• biežākiem īsiem pārtraukumiem;
• uzlabotu maiņu darba organizēšanu, piemēram, izmantojot "uz priekšu vērstas rotācijas maiņu sistēmu ar biežām maiņām” (2–3 dienas);
• labu apgaismojumu un trokšņa līmeņa kontroli;
• labu aprīkojuma ergonomisko dizainu.

Ilgstoša slimošana var izraisīt garīgās veselības problēmas, sociālo atstumtību un priekšlaicīgu darba tirgus pamešanu. Atgriešanās darbā veicināšana pēc slimošanas ir būtiski svarīga novecojoša darbaspēka atbalstīšanā. Pie Eiropas valstīs pieņemto atgriešanās darbā veicināšanas iniciatīvu piemēriem pieder "veselības lapas” izveidošana slimības lapas vietā Apvienotajā Karalistē un Atgriešanās darbā veicināšanas projekts Dānijā.

Lasiet EU-OSHA ziņojumu par atgriešanos darbā un uzziniet vairāk saistītajā faktu lapā.

2026.–2028. gada Drošu un veselībai nekaitīgu darbavietu kampaņas “Roku rokā par psihoemocionālo veselību darbā” mērķis ir palielināt informētību par psihosociālo risku ietekmi un veicināt atbalstošas, iekļaujošas un garīgi veselīgas darba vides izveidi visās nozarēs.

Kampaņa atbalsta Eiropas Komisijas plašāko stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam. Šis temats kļūst arvien nozīmīgāks, jo dati liecina par vispārēju Eiropas psihoemocionālās veselības pasliktināšanos, proti, 37 % darbinieku saskaras ar vispārēju nogurumu, un 29 % darbinieku saskaras ar stresu, depresiju vai trauksmi, kā liecina OSH Pulse 2025. gada apsekojums.

Šīs kampaņas piecas prioritārās jomas ir šādas:

• Psihosociālo risku novērtēšana un pārvaldība
• Uzmākšanās, seksuāla uzmākšanās un vardarbība
• Fiziskie riski un garīgā veselība
• Psihosociālie riski veselības un sociālās aprūpes nozarē
• Atbalsts garīgajai veselībai darbā

Veselīgu darbavietu 2023.–2025. gada kampaņa uzlabo izpratni par jauno digitālo tehnoloģiju ietekmi uz darbu un darbavietām un ar to saistītajām darba aizsardzības problēmām un iespējām. Tā arī nodrošina platformu apmaiņai ar labas prakses risinājumiem.

Atbilstoši ES stratēģiskā satvara par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam ar darbu saistītu nāves gadījumu “nulles vīzijas” pieejai un Eiropas digitālās stratēģijas uzdevumiem kampaņas mērķis ir iekļaut darba aizsardzību plašākās ES politikas debatēs, kā arī apsvērt dzimumu dimensiju un paaugstinātam riskam pakļautu konkrētu darbinieku grupu vajadzības.

Kampaņas struktūru nosaka piecas prioritārās jomas:

• Darbs digitālajā platformā
• Progresīva robotika un mākslīgais intelekts
• Attālinātais darbs
• Viedas digitālās sistēmas
• Darbinieku pārvaldība, izmantojot mākslīgo intelektu

Kampaņas pamatā galvenokārt ir konstatējumi un resursi, kas ietverti Darba aizsardzības pārskatā par digitalizāciju 2020.–2023. gadā, taču tā ietver arī EU-OSHA pētniecību citās jomās, piemēram, Prognožu pētījumos un Darba aizsardzības pārskatā par atbilstības ievērošanu.

The 2020.–2022. gada kampaņā uzmanība tiek pievērsta ar darbu saistītajām balsta un kustību aparāta slimībām. 

Balsta un kustību aparāta slimības vēl aizvien ir visizplatītākā ar darbu saistītā veselības problēma Eiropā.

Riski, kas saistīti ar darba pozu, atkārtotām kustībām, nogurdinošām vai sāpīgām pozām, smagumu celšanu un pārvietošanu –– visi šie ļoti bieži sastopami riska faktori darbavietā var izraisīt balsta un kustību aparāta slimības. Ņemot vērā to, cik bieži var novērot ar darbu saistītas balsta un kustību aparāta slimības, ir skaidrs, ka ir jāpieliek vairāk pūļu, lai uzlabotu informētību par minēto slimību novēršanu.

Kampaņā ir sniegts vispusīgs pārskats par šīs pastāvīgās problēmas cēloņiem. Tās mērķis ir izplatīt augstas kvalitātes informāciju par šo tēmu; tā veicina integrētu pieeju šīs problēmas risināšanai un sniedz praktiskus rīkus un risinājumus, kas var palīdzēt darbvietas līmenī. 

Uzziniet vairāk par balsta un kustību aparāta slimībām, kas saistītas ar darbu

Bīstamu vielu iedarbība darbavietās Eiropā ir daudz izplatītāka, nekā vairums cilvēku varētu iedomāties, un ir jārīkojas aktīvāk, lai aizsargātu darbiniekus no šādiem apdraudējumiem. 2018.–2019. gada kampaņai “Veselīgās darbavietās turi grožos bīstamās vielas” mērķis bija veicināt izpratni par bīstamu vielu radītajiem riskiem darbavietās un radīt riska novēršanas kultūru, izplatot kampaņas materiālus un īstenojot popularizējošas un iesaistošas darbības. Kampaņā tika radīta zināšanu bāze par to, kā efektīvi pārvaldīt bīstamas vielas, tostarp informācija par esošo tiesisko un politikas regulējumu, labas prakses risinājumiem, rīkiem un instrumentiem, kā arī idejām sekmīgu komunikācijas un informētības veicināšanas darbību īstenošanai.

Kampaņā īpaša uzmanība tika pievērsta mazāk aizsargātām grupām, aizstāšanai un kancerogēniem un ar darbu saistītam vēzim, kas izraisa lielāko daļu letālo arodslimību ES. EU-OSHA kā viena no kampaņas pārņēmējām joprojām aktīvi iesaistās Ceļvedī par kancerogēnām vielām — Eiropas rīcības shēmā šādas iedarbības samazināšanai.

Uzziniet vairāk par bīstamu vielu drošu pārvaldību darbavietā

Kampaņā “Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā” tika uzsvērts ilgtspējīga darba nozīmīgums, proti, droši un veselībai nekaitīgi darba apstākļi no darbinieka darba mūža sākuma līdz tā beigām. Eiropas darbaspēkam novecojot un pensionēšanās vecumam paaugstinoties, arvien lielāka nozīme ir tam, lai darba apstākļi būtu droši, veselībai nekaitīgi un godīgi. Tādējādi cilvēki varēs strādāt ilgāk un pensionēties, esot veseli.
Kampaņā tika uzsvērti veidi, kā pārvaldīt darba aizsardzību darbaspēka novecošanas kontekstā, un tika veicināta informācijas un labas prakses apmaiņa. Demogrāfiskās pārmaiņas ietekmē lielāko daļu darbavietu Eiropā. Taču, ieviešot pasākumus ilgtspējīga darba nodrošināšanai, uzņēmumi un organizācijas var samazināt negatīvu ietekmi un palielināt ražīgumu, padarot darbu drošāku un veselīgāku ikvienam. 

 Uzziniet vairāk par novecošanu un drošību un veselības aizsardzību darbavietā

Nepienācīgai psihosociālajai darba videi var būt būtiska negatīva ietekme uz darbinieku veselību.

Psihosociālie riski rodas ikvienā darbavietā, tomēr pat ar ierobežotiem resursiem tos var sekmīgi novērtēt un pārvaldīt. Šajā kampaņā tika sniegts atbalsts un norādījumi darbiniekiem un darba devējiem, lai pārvaldītu ar darbu saistītu stresu un psihosociālos riskus, un tika sekmēta praktisku un lietošanā ērtu rīku izmantošana, lai to veicinātu.

 Uzziniet vairāk par psihosociālajiem riskiem un stresu darbavietā

Aģentūras 2012.–2013. gada kampaņa bija mērķorientēta uz riska novēršanu. Vienkāršoti izsakoties, novēršana nozīmē pārvaldīt ar darbu saistītus riskus, un tās galīgais mērķis ir samazināt ar darbu saistītu nelaimes gadījumu un arodslimību skaitu.

Galīgā atbildība par riska pārvaldību jāuzņemas darba devējiem un augstākajai vadībai, tomēr to centieni būs lemti neveiksmei, ja nenotiks aktīva darbinieku līdzdalība.

Tāpēc šajā kampaņā tika īpaši uzsvērts, cik liela nozīme ir līderībai, ko uzņemas augstākā vadība un īpašnieki, apvienojumā ar darbinieku aktīvu līdzdalību.

Uzziniet vairāk par līderību un darbinieku līdzdalību

Uzturēšana ir ļoti izplatīta darbība; tā ietekmē ikvienu darbavietu ikvienā nozarē, un tā skar ikvienu personu ikvienā līmenī (ne tikai darbiniekus, kuru darba aprakstā ir norādīta “uzturēšana”).

Šajā kampaņā tika uzsvērts, cik liela nozīme ir drošai uzturēšanai, kas ir labas veselībai nekaitīgas un drošas darba prakses pamatā.

Lai gan specifika katrā rūpniecības sektorā atšķiras (piemēram, atkarībā no konkrētajiem iekārtu veidiem, kas tiek izmantoti), šajā kampaņā tika noteikti pienācīgas uzturēšanas principi, kas ir kopēji visās dažādajās darbavietās Eiropā.

Kampaņas mērķi:

• uzlabot informētību par uzturēšanas nozīmīgumu darbinieku drošībai un veselībai, par riskiem, kas saistīti ar uzturēšanu, un par vajadzību uzturēšanu īstenot droši;
• uzlabot informētību par darba devēju juridiskajiem un citiem pienākumiem veikt drošu uzturēšanu un par tā ekonomisko pamatojumu;
• veicināt vienkāršu, strukturētu pieeju attiecībā uz darba aizsardzības pārvaldību uzturēšanā, pamatojoties uz atbilstošu riska novērtējumu (“pieci pamatnoteikumi”).

Galīgais mērķis, protams, bija palīdzēt samazināt to cilvēku skaitu, kuri tiek ievainoti vai saslimst tādēļ, ka netiek nodrošināta uzturēšana vai tā ir nepienācīga, — gan tagad, gan turpmāk.

Plašāka informācija

• OSHwiki
• Publikācijas

Riska novērtējums ir “stūrakmens” veselības un drošības pārvaldībai darbavietā.

Šīs kampaņas vispārējais mērķis bija veicināt integrētu pārvaldības pieeju attiecībā uz riska novērtējumu, palīdzot organizācijām to sistemātiski veikt un īstenot attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz tā rezultātiem.

Kampaņas nolūks bija uzlabot informētību par darba devēju juridiskajiem pienākumiem veikt riska novērtējumus, kā arī kliedēt mītus par riska novērtēšanas procesu. Riska novērtējums ne vienmēr ir sarežģīts, birokrātisks vai jāveic tikai ekspertiem. Kampaņā tika popularizēta vienkārša, pakāpeniska pieeja, kurā notiek apspriešanās ar darbaspēku un tā iesaistīšana.

Mūsu tiešsaistes interaktīvais riska novērtēšanas rīks (OiRA) ir šīs kampaņas atstātais mantojums, un to var uzskatīt par 21. gadsimta risinājumu sarežģītajam uzdevumam veicināt darba aizsardzību mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos. OiRA projekts var palīdzēt daudziem tūkstošiem mazo uzņēmumu visā ES veikt riska novērtējumus vienkāršā un rentablā veidā.

Plašāka informācija

• OSHwiki
• OiRA projekta vietne

Veselībai nekaitīgu darbavietu iniciatīvas mērķis bija nodrošināt darba devējiem un darbiniekiem mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) vieglu piekļuvi informācijai par to, kā padarīt viņu darbavietas drošākas, veselībai nekaitīgākas un produktīvākas.

Kampaņa norisinājās 12 Eiropas dalībvalstīs — Kiprā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā, Bulgārijā un Rumānijā, kā arī Turcijā un Horvātijā.

Kampaņa bija mērķorientēta uz MVU ar šādu vēstījumu: “Darba drošība skar ikvienu no mums. Tā ir ieguvums jums. Tā ir ieguvums jūsu uzņēmumam.”

Uzziniet vairāk par darba aizsardzību mikrouzņēmumos un mazos uzņēmumos

Balsta un kustību aparāta slimības, kas ietekmē ķermeņa muskuļus, locītavas, cīpslas, saites un nervus, ir galvenais darba kavējumu iemesls praktiski visās ES dalībvalstīs.

Šīs kampaņas mērķis bija popularizēt integrētu pieeju šīs problēmas risināšanā, uzsverot ideju, ka darba devējiem, darbiniekiem un valdībai būtu jāsadarbojas balsta un kustību aparāta slimību novēršanai.

Kampaņā tika uzsvērta “slodzes pārvaldības” koncepcija, kas nozīmē ņemt vērā, piemēram, ne tikai fizisko slodzi, bet visu veidu slodzi, ko ķermenim rada vides faktori, kā arī tempu, kādā darbs tiek veikts.

Kampaņā arī tika uzsvērts, cik svarīga nozīme ir to darbinieku paturēšanai, rehabilitācijai un atgriešanai darbā, kuri slimo vai ir slimojuši ar balsta un kustību aparāta slimībām.

Uzziniet vairāk par balsta un kustību aparāta slimībām, kas saistītas ar darbu

Šī kampaņa bija veltīta tam, lai nodrošinātu, ka jauniešiem ir iespēja drošā un veselībai nekaitīgā veidā sākt darba gaitas.

Jaunieši ir īpaši neaizsargāti darba vidē, kur bieži vien viņiem nav nodrošināta pienācīga darba aizsardzība.

Tomēr daudzi no nelaimes gadījumiem un problēmām, kas skar gados jaunus darbiniekus, ir novēršamas, un jaunieši ir atsaucīgi uzzināt informāciju par darba aizsardzību un rīkosies, lai pasargātu sevi, ja viņi zinās, kādi ir iespējamie apdraudējumi.

Šajā kampaņā tika veicināta informētība jauniešu un darba devēju vidū darbavietās, kā arī skolās un koledžās, cenšoties uzrunāt jauniešus jau agrīnā posmā, lai viņos ieaudzinātu riska novēršanas kultūru.

Uzziniet vairāk par jauniešiem un darba drošību

Apdraudēti ir ne tikai darbinieki tādās nozarēs kā būvniecība vai ražošana. Troksnis var būt problēma daudzās darba vidēs — rūpnīcās, lauku saimniecībās, zvanu centros un pat koncertzālēs.

Šī kampaņa bija vērsta uz trokšņa pārvaldību darbavietā, un tās vēstījums bija “Troksnis darbā — tas var jums maksāt vairāk nekā tikai dzirdi”.

Uzziniet vairāk par trokšņa problēmām no OSHwiki

Būvniecība ir viena no lielākajām nozarēm Eiropā.

Diemžēl tajā ir arī vieni no sliktākajiem darba aizsardzības rādītājiem — tā ir problēma, kas uzņēmumiem un nodokļu maksātājiem izmaksā miljardiem euro katru gadu, neskaitot tās izraisītās drausmīgās cilvēku ciešanas.

Šī kampaņa bija paredzēta, lai palīdzētu visām ieinteresētajām personām šajā nozarē veidot drošāku, veselībai nekaitīgāku un produktīvāku darba vidi.

Plašāka informācija OSHwiki

Visā Eiropā miljoniem darbinieku savās darbavietās strādā ar bīstamām vielām, un, ja saistītie riski netiek kontrolēti, tas var daudzos un dažādos veidos kaitēt cilvēku veselībai.

Eiropas tiesību aktos ir noteikti darba devēju pienākumi pārvaldīt šādus riskus, un ir pieejams daudz norādījumu gan darba devējiem, gan darbiniekiem, taču tie ir arī jāievēro, lai aizsargātu darbinieku veselību.

Viens no šīs kampaņas pamatmērķiem bija uzlabot informētību par riskiem un stimulēt rīcību, lai mazinātu ar bīstamu vielu izmantošanu saistītos riskus veselībai.

Uzziniet vairāk par bīstamu vielu drošu pārvaldību darbavietā

Stresa dēļ katru gadu tiek zaudēti miljoniem darba dienu.

Pāraudz daudz to, kurus ietekmē stress, cieš vienatnē, un pārāk daudz uzņēmumu neapzinās to, cik lielā mērā stress kaitē to darījumdarbībai.

Šī kampaņa bija vērsta uz stresa novēršanu un pārvaldību darbavietā.

Uzziniet vairāk par psihosociālajiem riskiem un stresu darbavietā

Katru gadu visā Eiropas Savienībā tūkstošiem cilvēku iet bojā nelaimes gadījumos darbā un notiek miljoniem nelaimes gadījumu, kuru dēļ darbs tiek kavēts ilgāk par trīs dienām.

Šī problēma ir īpaši aktuāla mazos un vidējos uzņēmumos.

Šī kampaņa bija vērsta uz to, lai novērstu ar darbu saistītus nelaimes gadījumus.

Uzziniet vairāk par šo tematu no OSHwiki

Balsta un kustību aparāta slimības ir viena no izplatītākajām ar darbu saistītajām kaitēm, kas skar miljoniem Eiropas darba ņēmēju visās nodarbinātības nozarēs un izmaksā darba devējiem miljardiem euro.

Tomēr šo problēmu lielā mērā varētu novērst vai mazināt, ievērojot spēkā esošos darba aizsardzības noteikumus un norādījumus par labu praksi.

Pirmā EU-OSHA kampaņa bija vērsta uz balsta un kustību aparāta slimību risku efektīvu pārvaldību.

Uzziniet vairāk par balsta un kustību aparāta slimībām, kas saistītas ar darbu

• DDVA pamatdirektīva

• Darbavietas, aprīkojums, zīmes, individuālie aizsardzības līdzekļi

• Ķimikāliju iedarbība un ķīmiskā drošība

• Fizisks apdraudējums

• Bioloģisko aģentu iedarbība

• Noteikumi par darba slodzi, ergonomiskajiem un psihosociālajiem riskiem

• No nozares atkarīgi un ar darba ņēmējiem saistīti noteikumi

Direktīvu kopsavilkumi ir pieejami tikai angļu valodā, taču katra kopsavilkuma beigās pieejamās saites norāda uz pilnu direktīvas tekstu visās ES valodās.

Papildus pamatdirektīvai ir pieņemtas vairākas atsevišķas direktīvas, kas vērstas uz specifiskiem darba drošības un veselības aizsardzības aspektiem. Tomēr visās jomās, kuras aptver atsevišķās direktīvas, piemēro arī pamatdirektīvu. Ja atsevišķajās direktīvās ir paredzēti stingrāki un specifiskāki noteikumi, priekšroka ir šiem īpašajiem noteikumiem. Ar atsevišķajām direktīvām pielāgo pamatdirektīvas principus:

• īpašiem uzdevumiem (piemēram, kravu apstrādei ar rokām);
• specifiskiem apdraudējumiem darbā (piemēram, bīstamu vielu vai fizisko faktoru iedarbība);
• specifiskām darbavietām un nozarēm (piemēram, pagaidu darbu objekti, ieguves rūpniecība, zvejas kuģi);
• specifiskām darba ņēmēju grupām (piemēram, grūtniecēm, gados jauniem darba ņēmējiem, darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku);
• dažiem ar darbu saistītiem aspektiem (piemēram, darba laika organizācija).

Atsevišķajās direktīvās nosaka, kā novērtēt šos riskus, un dažos gadījumos paredz noteiktu vielu vai faktoru robežvērtības.

Eiropas Komisija paziņojumā Drošāks un veselīgāks darbs visiem. ES darba drošības un veselības aizsardzības tiesību aktu un politikas modernizēšana noteica trīs galvenās darbības darba drošības un veselības aizsardzības jomā, kuru pamatā ir ES darba drošības un veselības aizsardzības direktīvu ex post novērtējums (REFIT novērtējums).

Turklāt vairākas ES direktīvas, kas pamatotas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, arī attiecas uz drošības un veselības aspektiem. Ar šo juridisko pamatojumu pieņēma arī virkni tehnisku direktīvu saskaņa ar tā dēvēto "jauno pieeju", ar kuru Eiropas standartizācijas organizācijas, t. i., Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Elektroniskās standartizācijas komiteja (CENELEC) un Eiropas Telekomunikācijas standartu institūts (ETSI), nosaka un regulāri aktualizē Eiropas standartus.

ES Pamatstratēģijā drošībai un veselības aizsardzībai darbā no 2021. līdz 2027. gadam ir noteikts Eiropas drošības un veselības politikas politiskais ietvars. Likumdošanas iniciatīvas Eiropas līmenī rosina ar Eiropas Komisijas sagatavotu tiesību akta priekšlikumu. ES direktīvas pieņem Eiropas Padome un Eiropas Parlaments saskaņā ar "parasto likumdošanas procedūru". Dažos gadījumos šīs iestādes deleģē likumdošanas pilnvaras Eiropas Komisijai, lai pielāgotu direktīvas tehniskajam progresam.

Svarīga loma Eiropas lēmumu pieņemšanā attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā ir Eiropas sociālajiem partneriem, jo ar tiem ir jāapspriežas dažādos lēmumu pieņemšanas posmos. Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzēta arī iespēja slēgt autonomus nolīgumus. Līdz šim Eiropas sociālā dialoga rezultātā ir noslēgti vairāki autonomie nolīgumi.

Pirmās Eiropas direktīvas par darba drošību un veselības aizsardzību bija pieņemtas, pamatojoties uz vispārīgajiem tirgus saskaņošanas noteikumiem. Tam iemesls ir tas, ka Līgumā līdz divdesmitā gadsimta 80. gadu vidum nebija skaidri paredzēta likumdošanas kompetence attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā. Līdz tam darba drošību un veselības aizsardzību uzskatīja par Eiropas Ekonomikas Kopienas tirgus saskaņošanas un ekonomiskas politikas pielikumu. Piemēram, ar šādu pamatojumu bija pieņemta Direktīva 77/576/ EEK par valstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz drošības zīmēm darbavietā un Direktīva 78/610/ EEK par ierobežojumu tuvināšanu to darba ņēmēju veselības aizsardzībai, kas atrodas saskarē ar vinilhlorīda monomēriem.

Būtisku progresu panāca, pieņemot 1987. gada Vienoto Eiropas aktu, ar ko Līguma sociālajā politikā ieviesa jaunu tiesību normu, kuras mērķis bija panākt "uzlabojumus attiecībā uz darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību, jo īpaši darba vidē". Iekļaujot Līgumā šo noteikumu, nepārprotami bija uzsvērts drošu darba apstākļu nozīmīgums. Turklāt jaunā sociālo jautājumu sadaļa pilnvaroja Eiropas Komisiju Eiropas līmenī veicināt sociālo dialogu starp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem.

Ar 1997. gada Amsterdamas līgumu papildus nostiprināja likumdošanas kompetenci Eiropas sociālās politikas jomā, iekļaujot Līgumā sociālo vienošanos. Lisabonas līgumā līdzās tam, ka tajā izmainīja sociālo politiku reglamentējošo pantu numerāciju, saglabāja bijušo EKL 136.ff pantu būtību (tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību 151.ff panti).