Valde

Valde izstrādā aģentūras stratēģiju un nosaka mērķus, un tai atskaitās izpilddirektors. Tās darbību reglamentē EU-OSHA dibināšanas regula un reglaments. Valde ieceļ aģentūras izpilddirektoru un pieņem šādus pamatdokumentus:

Valdes locekļus ieceļ saskaņā ar EU-OSHA dibināšanas regulu. Padome ieceļ katras dalībvalsts trīs galveno interešu grupu — valdību, darba devēju un darba ņēmēju apvienību — pārstāvjus. Eiropas Komisija ieceļ savus locekļus, un Eiropas Parlaments ieceļ neatkarīgu ekspertu.

valdes locekļiem, tostarp viņu interešu deklarācijām un deklarācijām par interešu konflikta neesamību, kā arī CV kopsavilkumu.

Valdes izpildkomiteja

Tā ir mazāka vadības grupa, ko veido astoņi valdes locekļi. Šī grupa tiekas trīs reizes gadā, lai pārraudzītu valdes lēmumu sagatavošanu un īstenošanu. Izpildkomitejas sanāksmju protokoli arī ir publiski pieejami (sk. turpmāk).

Iepazīstieties ar izpildkomitejas locekļiem un viņu aizstājējiem.

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) ir trīspusēja organizācija, kas ir apņēmusies ievērot labas pārvaldības principus. Laba pārvaldība ietver vairākus elementus, piemēram, atklātību un atsaucību, pārredzamību, saistību izpildi, efektivitāti, produktivitāti un pārskatatbildību.

EU-OSHA, kas ir ES aģentūra, valdei un tās izpildkomitejai kopā ar izpilddirektoru ir būtiska nozīme labas pārvaldības principu īstenošanā.

Kāpēc pārvaldība ir svarīga

Laba pārvaldība nodrošina to, ka aģentūras darbības atspoguļo plašākas intereses, atbilst ieinteresēto personu cerībām un ir svarīgas tiem, uz ko tās attiecas. Tā nodrošina to, ka cilvēku un finanšu resursi šo mērķu sasniegšanai tiek piešķirti prasmīgi un lietderīgi. Uzlabojot pārredzamību, laba pārvaldība veicina atbildību pret ieinteresētajām personām un ES pilsoņiem.

Turpmākajās sadaļās aprakstīts, kā EU-OSHA panāk labu pārvaldību.

Galvenie lēmumu pieņēmēji

Izpilddirektors Valde ieceļ aģentūras izpilddirektoru saskaņā ar EU-OSHA dibināšanas regulu. Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi, un to var atjaunot tikai vienreiz.

Valde Valde izstrādā aģentūras stratēģijas un nosaka mērķus, un tai atskaitās izpilddirektors. Tajā ir pārstāvētas ES dalībvalstu:

  • valdības;
  • darba devēji;
  • darba ņēmēji;
  • Eiropas Komisijas pārstāvji.

Eiropas Parlaments ieceļ neatkarīgu ekspertu, kuram nav balsstiesību.

EEZ un EBTA valstu pārstāvji un dažu citu ES aģentūru pārstāvji arī piedalās valdē kā novērotāji.

Valdes priekšsēdētāju pēc rotācijas principa ievēlē no trīs interešu grupu — valdību, darba devēju un darba ņēmēju — pārstāvju vidus.

Izpildkomiteja Tā ir mazāka vadības grupa, kurā darbojas valdes locekļi. Izpildkomiteja pārrauga valdes lēmumu sagatavošanu un īstenošanu.

Padomdevēju grupas aģentūrai sniedz stratēģiskas norādes un atsauksmes par tās darbu. To locekļus ieceļ valde no darba ņēmēju un darba devēju grupu un valstu valdību pārstāvju vidus.

Pārredzamības un pārskatatbildības panākšana

Pārredzamība ir pārskatatbildības priekšnosacījums.

Lai nodrošinātu pārredzamību, aģentūra publisko svarīgākos dokumentus. Tie ietver šādus dokumentus: korporatīvā stratēģija, plānošanas dokumenti un darbības ziņojumi, ikgadējā budžeta dokumenti, pārskati un Revīzijas palātas ziņojumi.

Izpilddirektoram, vecākajam personālam un valdes locekļiem ir jādeklarē savas intereses (sk. EU-OSHA politiku attiecībā uz interešu konfliktiem). Valdes sanāksmju protokoli ir publiski pieejami.

Ir ieviesti vairāki pārskatatbildības pasākumi.

Izpilddirektoram kā kredītrīkotājam ir jāsaņem Eiropas Parlamenta pēc Padomes ieteikuma izdots budžeta izpildes apstiprinājums.

Valdei ir arī būtiska nozīme, pieņemot konsolidēto gada darbības ziņojumu un sniedzot atzinumu par gada kontiem. Turklāt valde lemj arī par izpilddirektora iecelšanu un atjaunošanu darbā. Valde pieņem arī Aģentūras korporatīvo stratēģiju, plānošanas dokumentus un ikgadējā budžeta dokumentus.

Aģentūra izmanto iekšējās kontroles sistēmu ar mērķi nodrošināt tās kontroles mērķu sasniegšanu. Rezultātā Aģentūra ir izveidojusi organizatorisko struktūru un iekšējās kontroles sistēmas, kas atbilst standartiem un riska videi, kurā tā darbojas.

Ieviesto iekšējās kontroles sistēmu ietvaros likumības un regularitātes nodrošināšanas nolūkā aģentūra īsteno īpašus pasākumus krāpnieciskas rīcības novēršanai un atklāšanai, tostarp krāpšanas apkarošanas stratēģiju.

EU-OSHA tiek veiktas iekšējas un ārējas revīzijas, sniedzot neatkarīgas konsultācijas, atzinumus un ieteikumus par iekšējās kontroles sistēmu kvalitāti un darbību, kā arī par aģentūras atbilstību ES finanšu regulām un citām regulām.

Valde ir pieņēmusi Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu.

Valde bija vienojusies par labas prakses kopumu valdes locekļiem.

Iepazīstieties ar valdes un izpildkomitejas locekļiem un uzziniet vairāk par viņu darbu.

EU-OSHA iekšējās kontroles sistēma atbilst pārskatītajai Eiropas Komisijas iekšējās kontroles sistēmai (C(2017) 2373 galīgā redakcija, 2017. gada 19. aprīlis). Iekšējās kontroles sistēmu veido pieci iekšējās kontroles komponenti un 17 principi. Pamatojoties uz ikgadējo riska novērtējumu, EU-OSHA izstrādā rīcības plānu un veic pasākumus risku mazināšanai, cik vien iespējams. 

Pieci iekšējās kontroles komponenti un 17 principi ir šādi:

kontroles vide;

1. EU-OSHA pauž apņemšanos attiecībā uz integritāti un ētikas vērtībām.

2. Valde izrāda neatkarību no vadības un uzrauga iekšējās kontroles attīstību un izpildi.

3. Direktors izveido struktūras, ziņošanas hierarhiju un atbilstošas pilnvaras un pienākumus mērķu sasniegšanā.

4. EU-OSHA apliecina apņemšanos piesaistīt, attīstīt un noturēt kompetentās personas saskaņā ar mērķiem.

5. EU-OSHA uzskata, ka privātpersonas ir atbildīgas par to iekšējās kontroles pienākumiem, tiecoties sasniegt mērķus. 

riska novērtējums

6. EU-OSHA pietiekami skaidri precizē mērķus, lai varētu identificēt un novērtēt ar mērķiem saistītos riskus.

7. EU-OSHA identificē riskus, kas apdraud tās mērķu sasniegšanu visā organizācijā, un analizē riskus kā pamatu, lai noteiktu, kā riski būtu jāpārvalda.

8. EU-OSHA ņem vērā krāpšanas potenciālu, novērtējot riskus, kas apdraud tās mērķu sasniegšanu.

9. EU-OSHA identificē un novērtē izmaiņas, kas varētu būtiski ietekmēt iekšējās kontroles sistēmu.

kontroles darbības:

10. EU-OSHA atlasa un attīsta kontroles darbības, kas palīdz līdz pieņemamam līmenim mazināt riskus, kuri apdraud mērķu sasniegšanu.

11. EU-OSHA atlasa un izstrādā vispārējus tehnoloģiju kontroles pasākumus, lai atbalstītu mērķu sasniegšanu.

12. EU-OSHA izvērš kontroles darbības, izmantojot korporatīvo politiku, kas nosaka, kas tiek gaidīts, un procedūras, ar kurām politikas nostādnes tiek pārvērstas rīcībā. 

informācija un komunikācija

13. EU-OSHA iegūst vai ģenerē un izmanto attiecīgo kvalitātes informāciju, lai atbalstītu iekšējās kontroles darbību.

14. EU-OSHA iekšēji paziņo informāciju, tostarp iekšējās kontroles mērķus un pienākumus, kas nepieciešami, lai atbalstītu iekšējās kontroles darbību.

15. EU-OSHA komunicē ar ārējām personām par jautājumiem, kas skar iekšējās kontroles darbību. 

Pārraudzības aktivitātes

16. EU-OSHA atlasa, izstrādā un veic pastāvīgus un/vai atsevišķus novērtējumus, lai pārliecinātos, vai iekšējās kontroles komponentes pastāv un tās darbojas.

17. EU-OSHA konstatē iekšējās kontroles trūkumus un par tiem savlaicīgi informē personas, kas ir atbildīgas par koriģējošu pasākumu veikšanu.    

Katrā finanšu gadā EU-OSHA izpilddirektors sagatavo ziņojumu par aģentūras darbu un īstenotajiem pasākumiem. Tajā izmantota plānošanas dokumenta gada darba programmasstruktūra, sniedzot pārskatu par plānā paredzēto galveno mērķu un pasākumu izpildi. Apskatīti arī aģentūras uzdevumu izpildei izmantotie resursi. 

Konsolidētais gada darbības pārskats kalpo arī kā izpilddirektora ziņojums par vadības jautājumiem, piemēram, par to, kā īstenota iekšējās kontroles sistēma, tostarp iekšējo un ārējo revīziju rezultāti, ārējās izvērtēšanas sistēmas un darbības rādītāju rezultāti, kā finanšu un personāla lietu informācija.

EU-OSHA valde analizē un novērtē darbības pārskatu. Tas ir svarīgs solis, kas palīdz izvērtēt, kā aģentūra īstenojusi savu gada budžetu (budžeta izpildes apstiprināšanas procesā ir iesaistīts Eiropas Parlaments un Padome).

Lai iepazītos ar konsolidētajiem iepriekšējo gadu darbības pārskatiem, apmeklējiet mūsu publikāciju lapu.

Stratēģija 2025.–2034. gadam:  prioritāšu noteikšana, lai panāktu ietekmi.

EU-OSHA pašreizējā stratēģijā ir izklāstītas aģentūras prioritātes desmitgadei un noteikti trīs stratēģiskie darbības virzieni ar šādiem mērķiem:

  1. Nodrošināt pierādījumus un zināšanas par pašreizējiem, jauniem un nākotnes riskiem saistībā ar to ietekmi uz drošību un veselību un to novēršanu, lai atbalstītu politikas veidošanu un pētniecību.
  2. Veicināt un atvieglot tādu instrumentu un resursu izstrādi, kas dod iespēju aģentūras tīkliem un partneriem uzlabot darba drošības un veselības apdraudējumu novēršanu darba vietā.
  3. Virzīt izpratnes veicināšanas un tīklu veidošanas pasākumus, lai aģentūra un tās ieinteresētās personas varētu veicināt pozitīvu riska novēršanas kultūru darbā.

Lai iegūtu vairāk informācijas, lejupielādējiet dokumentu EU-OSHA stratēģija 2025.–2034. gadam.

Plānošana turpmākajiem gadiem

Katru gadu EU-OSHA izpilddirektors sagatavo un Valde pieņem vienotu programmdokumentu, kurā ir izklāstīta aģentūras trīs gadu atjaunojamā programma. Dokumentā ir noteiktas skaidras prioritātes, un tā mērķis ir nodrošināt, ka aģentūra pēc iespējas produktīvāk izmanto savus resursus un tīklu.  Vienotajā programmdokumentā ir sīki izklāstītas operatīvās darbības, kas jāveic, un mērķi, kas jāsasniedz turpmākajos gados.

Lai iepazītos ar iepriekšējo gadu darba programmām / vienotajiem programmdokumentiem, apmeklējiet mūsu publikāciju lapu.