Kopā ar saviem kolēģiem Napo piedalās bezvalodu filmu sērijās, kas ļauj visu pieredžu, kultūru un vecumu cilvēkiem viņu saprast un identificēties ar viņu. Filmas aplūko plašu drošības un veselības tematu loku (sk. piemērus turpmāk).

• Darba radīti stresi un psihosociālie riski: Napo filmā... Kad uzbrūk stress
• Paslīdēšana un paklupšana: Napo filmā…Tas nav smieklīgi
• Ar ķimikāliju izmantošanu saistīti darba riski: Uzmanību, ķimikālijas!

Pirms Napo filmu izmantošanas lūdzam rūpīgi izlasīt tiesības un atļaujas.

Šie tiešsaistes resursi ir izstrādāti, lai palīdzētu organizācijām izmantot Napo filmas ne tikai informētības palielināšanai par veselības un drošības tematiku, bet arī grupu diskusiju rosināšanai darbinieku un piegādes ķēžu dalībnieku vidū. Tāpat tie ir piemēroti arī izmantošanai profesionālās apmācības kursos.

Pirmās sērijas ar nosaukumu “Izpratne par balsta un kustību aparāta slimībām” ir paredzētas privātpersonām un organizācijām, lai padomātu par BKAS, piemēram, muguras sāpēm, augšējo ekstremitāšu problēmām un atkārtotiem sastiepumiem, visos darbinieku dzīves aspektos. Šāda veida pārdomas var palīdzēt organizācijām izstrādāt pilnīgus risinājumus BKAS ietekmes mazināšanai un tādējādi tām palīdzēt nodrošināt piepildītas darba dzīves darbiniekiem, viņu ģimenēm un kopienām.

Napo palīdz iepazīstināt arī pamatskolas skolēnus ar drošības un veselības jautājumiem. EU-OSHA ir izstrādājusi tiešsaistes rīku kopumu skolotājiem par darba drošību un veselības aizsardzību. Ir pieejami macību materiāli, kuros ir:

• būtiskākās atziņas un mācību uzdevumi;
• aktivitāšu idejas un tiešsaistes resursi;
• 45 minūšu ilgu stundu plānu paraugi.

Pēc veiksmīgas pilotshēmas šīs stundas attīsta un izplata visā Eiropā.

Padomes 1994. gada 18. jūlija Regula (EK) Nr. 2062/94, ar kuru izveido Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru, nosaka valsts kontaktpunkta izveidošanu, kas ir valsts noteiktā kompetentā valsts iestāde vai valsts institūcija.

Valstu kontaktpunktiem ir jāņem vērā valsts līmeņa sociālo partneru viedoklis saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi.

Katrs kontaktpunkts vada savu trīspusēju tīklu, kurā ir valdības iestādes un darba ņēmēju un darba devēju organizāciju pārstāvji. Valsts tīkls atspoguļo situāciju konkrētajā dalībvalstī, un to nav izveidojusi EU-OSHA.

Šis tīkls sniedz ieguldījumu EU-OSHA darbā un izstrādņu un informācijas izplatīšanas attiecīgās valsts ieinteresētajām pusēm mehānismā. Turklāt kontaktpunkti aktīvi piedalās EU-OSHA kampaņu plānošanā un īstenošanā, kā arī izvirza kandidātus no attiecīgajām valstīm darbam Aģentūras ekspertu grupās un semināros.

Norvēģijai, Islandei un Lihtenšteinai kā EEZ valstīm ir arī valstu koordinācijas centri, kas pilnībā piedalās EU-OSHA koordinācijas centru tīklā, un pret tām izturas tāpat kā pret dalībvalstīm. Šveice kā EBTA valsts arī piedalās EU-OSHA koordinācijas centru tīklā.

EU-OSHA aģentūrai ir arī valstu kontaktpunkti Rietumbalkānos un Turcijā no programmas, ko finansē ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA). Pašlaik programmā piedalās šādas valstis: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Ziemeļmaķedonija, Kosova (saskaņā ar ANODPR 1244/99), Melnkalne, Serbija un Turcija.

Šīs sadarbības mērķis ir sagatavot šīs valstis turpmākai pilnīgai dalībai EU-OSHA tīklā un veicināt riska novēršanas kultūras attīstību. Atbalstītās darbības galvenokārt ir saistītas ar informācijas apmaiņu un darba drošības un arodveselības izpratnes veicināšanas pasākumiem saskaņā ar Veselīgu darbavietu kampaņām.

Šī rīkkopa palīdzes plānot kampaņu un izlemt par tās:

• vēstījumiem;
• mērķauditoriju;
• ģeogrāfisko izplatību;
• budžetu un daudz ko citu.

Tomēr tā nav striktu noteikumu kopums. Tā vietā rīkkopa sniedz ieteikumus, no kuriem izvēlēties un kurus pielāgot, lai tie atbilstu katrai organizācijai un tās individuālajiem apstākļiem.

Rīkkopa ierosina resursus, kas kas palīdzēs kampaņai gūt panākumus, tostarp rīkus:

• saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem;
• reklāmai;
• pasākumiem.

Tā piedāvā padomus un paņēmienus, kā arī sniedz īstus to izmantošanas piemērus.

Darba devēja pienākums ir garantēt darbinieku darba drošību un veselības aizsardzību, un īpaša uzmanība būtu jāpievērš gados jauniem darbiniekiem. Viņiem jāveic riska novērtējums, pirms jaunietis sāk strādāt, kā arī jāievieš aizsardzības pasākumi.

Gados jauniem darbiniekiem jādod atbilstošs darbs un jānodrošina atbilstoša apmācība un uzraudzība. Darba devējiem jāveicina spēcīga drošības kultūra un jāiesaista gados jaunie darbinieki drošības jautājumos. Uz darbiniekiem līdz 18 gadu vecumam attiecas īpaši noteikumi.

Padomes Direktīva 94/33/EK nosaka darba devēju juridiskos pienākumus. Šie pienākumi ir noteikti katras dalībvalsts noteikumos. Valsts darba drošības un veselības aizsardzības organizācijas un arodbiedrības ir labi padomu avoti.

Lasiet faktu lapu darba devējiem.

Gados jauniem darbiniekiem ir tiesības uzdot jautājumus, paust bažas un atteikties veikt darbu, kas nav drošs.

Tajā pašā laikā viņiem ir pienākums ievērot DDVA politikas un rūpēties par savu un savu kolēģu drošību.

Ja jūs esat gados jauns darbinieks un jums ir kāda problēma, tad vissvarīgākais ir par to kādam pastāstīt. Ja varat, runājiet ar savu priekšnieku. Ja jums nav tādas iespējas, tad runājiet ar savu darba aizsardzības pārstāvi, arodveselības personālu vai vecāku, aizbildni vai uzticamu kolēģi. Valsts darba drošības un veselības aizsardzības organizācijas un arodbiedrības ir labi padomu avoti.

• Jautājiet, ja par kaut ko jūtaties nedroši
• Ziniet savas tiesības un to, kur saņemt palīdzību
• Izprotiet riskus un to, kā rīkoties ārkārtas situācijā
• Neuzņemieties uzdevumus, nesaņemot apmācību, un ievērojiet procedūras

Lasiet faktu lapu gados jauniem darbiniekiem.

Pedagogiem ir svarīga loma. Ja pedagogi jauniešos jau agrā vecumā var attīstīt labu attieksmi pret risku novēršanu un izpratni par to, tad pedagogi arī viņus palīdzēs pasargāt visas dzīves garumā.

Izmantojot ārkārtīgi populāro varoni Napo, EU-OSHA ir izstrādājusi virkni darba drošības un veselības aizsardzības izglītojošo rīkkopu skolotājiem, kuru mērķis ir pamatskolas skolēnu iepazīstināšana ar veselības un drošības jautājumiem izglītojošā, bet arī jautrā un tēlainā veidā, izmantojot Napo klipus un radošās aktivitātes.

Arodapmācībā vai darba pieredzes prakses organizēšanā iesaistītajiem pedagogiem būtu jāpārbauda darba drošības un veselības aizsardzības pasākumi pie attiecīgajiem darba devējiem.

Uzziniet vairāk par drošības un veselības integrēšanu izglītībā.

Vecāki jauniešus var atbalstīt, pārliecinoties par to, vai viņi izprot savas tiesības un pienākumus. Vecāki var palīdzēt, arī runājot ar viņiem par darbu un skolu, kā ari viņu drošību un veselību.

Lasiet faktu lapu vecākiem.

Pastāv atšķirības, kuras ietekmē riskus, ar kādiem vīrieši un sievietes saskaras darbā. Sievietes:

• strādā noteiktos sektoros un veic noteikta veida darbu;
• veic līdzīgus pienākumus gan darbā, gan mājās;
• nav pietiekami pārstāvētas uzraudzības un pārvaldības līmenī;
• fiziski atšķiras no vīriešiem, lai gan bieži vien ir lielāka atšķirība ir starp sievietēm, nekā starp vīriešiem un sievietēm, piemēram, fiziskā spēka ziņā;
• veic darbus, kurus biezi vien maldīgi uzskata par drošiem un viegliem.

Bieži vien šīs atšķirības darba drošības un veselības aizsardzības praksē neatzīst. Turklāt ar darba slodzi un stresu saistītie riski sievietēm darbavietā bieži nav pietiekami novērtēti. EU-OSHA mērķis ir akcentēt šīs atšķirības un palīdzēt uzlabot DDVA jomās, kuras visvairāk skar sievietes.

Pieeja DDVA, ņemot vērā dzimumu, nozīmē atzīt un ņemt vērā atšķirības starp darbiniekiem vīriešiem un sievietēm.

Darba devēji var:

• censties ikvienam darbu padarīt drošāku un vienkāršāku;
• iekļaut dzimumu jautājumus riska novērtējumā;
• raudzīties uz reāli padarīto darbu un izvairīties no pieņēmumiem par to, kas un kāpēc ir pakļauts riskam;
• piedāvāt elastīgu darba laiku;
• iesaistīt sievietes DDVA lēmumu pieņemšanā.

Šī pieeja ir izdevīga visiem darbiniekiem, ne tikai sievietēm.

Lasiet EU-OSHA faktu lapas darba devējiem par dzimumu jautājumiem un riska novērtējumu.

Galvenais mērķis ir nodrošināt to, lai ar dzimumu saistītie jautājumi tiktu ņemti vērā, darbavietā un ES līmenī pieņemot politikas un lēmumus. EU-OSHA aktīvi pēta ar dzimumu saistītus riskus un tendences. Tas ietver pētījumu, kas vērsts uz sektoriem, kuros strādā sievietes, tādiem kā apkopšana, un uz riskiem, ar kādiem jo īpaši saskaras sievietes. Mēs arī popularizējam jeb integrējam dzimumu citās izpētes jomās.

Mēs sniedzam rīkus un padomus, lai darba devējiem palīdzētu noteikt un īstenot riska novērtējumu, ņemot vērā dzimumu.

Skatiet arī EU-OSHA pētījumu par jauniem riskiem un tendencēm sieviešu drošībai un veselībai darbā un uzziniet par labas prakses vadlīnijām un riska novērtējumu rīkiem.

Lielākā daļa ar darbu saistītu BKAS rodas laika gaitā. Parasti BKAS nav viena cēloņa. Bieži vien pastāv dažādi riska faktori, tostarp fiziskie un biomehāniskie faktori, organizatoriskie un psihosociālie faktori, kā arī individuālie faktori.

Fiziskie un biomehāniskie riska faktori var būt šādi:

• Smagumu pārvietošana, jo īpaši tad, ja tās laikā jāliecas un jāpagriežas
• Atkārtotas vai spēcīgas kustības
• Neērtas un statiskas pozas
• Vibrācija, nepietiekams apgaismojums vai auksta darba vide
• Dinamisks darbs
• Ilgstoša sēdēšana vai stāvēšana vienā pozā

Organizatoriskie un psihosociālie riska faktori var būt šādi:

• Augstas darba prasības un zema autonomija
• Nav pārtraukumu vai iespēju mainīt darba pozas
• Ātrs darba ritms, tostarp jaunu tehnoloģiju ieviešanas rezultātā
• Garas darba stundas vai darbs maiņās
• Iebiedēšana, aizskaroša izturēšanās un diskriminācija darbavietā
• Zema apmierinātība ar darbu

Kopumā tie ir visi psihosociālie un organizatoriskie faktori (jo īpaši kopā ar fiziskiem riskiem), kas var izraisīt stresu, nogurumu, trauksmi vai citas reakcijas, kuras tādējādi paaugstina BKAS risku.

Individuālie riska faktori var būt šādi:

• Slimības vēsture
• Fiziskās spējas
• Dzīvesveids un paradumi (piem., smēķēšana, fizisku aktivitāšu trūkums)

Nav viena risinājuma, un reizēm var būt nepieciešams eksperta padoms, lai risinātu neparastas vai nopietnas problēmas. Tomēr daudzi risinājumi ir vienkārši un lēti, piemēram, ratiņi, lai palīdzētu rīkoties ar precēm, vai uz galda esošo priekšmetu izvietojuma maiņa.

Lai novērstu BKAS, darba devējiem jāizmanto šādu elementu kombinācija.

• Riska novērtējums: īstenot holistisku pieeju, novērtēt visus cēloņus (skatīt iepriekš) un novērst tos. Svarīgi ņemt vērā arī tos darbiniekus, kuriem var būt lielāks BKAS risks. Svarīgākais uzdevums ir novērst riskus, vienlaikus pielāgojot darbu darbinieku vajadzībām.
• Darbinieku līdzdalība: iesaistīt darbiniekus un viņu pārstāvjus diskusijās par iespējamām problēmām un to risinājumiem.

Lasiet vairāk par ar darbu saistītu BKAS profilaksi.

Kad veikts riska novērtējums, jāizveido saraksts ar pasākumiem prioritārā izpildes secībā un to īstenošanā jāiesaista darbinieki un viņu pārstāvji. Darbībām jābūt vērstām uz primāro profilaksi un arī uz pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt jebkādas traumas smaguma pakāpi. Ir svarīgi nodrošināt, ka visi darbinieki saņem pienācīgu informāciju, izglītību un apmācību par darba aizsardzību un zina, kā izvairīties no specifiskiem apdraudējumiem un riskiem.

Pasākumi var aptvert šādas jomas:

• darbavietas izkārtojums: pielāgot izkārtojumu, lai uzlabotu darba pozas;
• aprīkojums: nodrošināt, ka tas ir ergonomisks un piemērots uzdevumu izpildei;
• uzdevumi: mainīt darba metodes un rīkus;
• pārvaldība: plānot darbu, lai novērstu monotonu vai ilgstošu darbu nepareizās pozās. Plānot pārtraukumus, rotēt vai pārdalīt darbus;
• organizatoriskie faktori: izstrādāt BKAS jomas politiku, lai uzlabotu darba organizāciju un psihosociālo vidi darbavietā un veicinātu balsta un kustību aparāta veselību.

Profilakses pasākumos arī jāņem vērā aprīkojuma tehnoloģiskās izmaiņas un darba procesu digitalizācija, kā arī saistītas izmaiņas darba organizēšanas veidos.

Vadības pieejā BKAS jomā jāņem vērā arī veselības uzraudzība, veselības veicināšana un to darbinieku rehabilitācija un reintegrācija, kuri jau cieš no BKAS.

EU-OSHA īstenoja daudzgadu darba aizsardzības pārskata projektu par BKAS saistībā ar darbu. Mērķis bija izpētīt jautājumus par BKAS saistībā ar darbu, palielināt mūsu izpratni par šo tematu un noteikt efektīvus veidus ar darbu saistītu BKAS novēršanai. Projektā tika aplūkotas arī politikas nostādnes un pasākumi darbavietā, lai palīdzētu novērst ar darbu saistītas BKAS un pārvaldīt hroniskas BKAS, tostarp atbalstot darbinieku atgriešanos darbā un rehabilitāciju. Darba aizsardzības pārskata projektā ir pievērsta uzmanība politikas veidotāju un pētnieku vajadzībām, un tas papildina 2020.–2022. gada kampaņu “Drošas un veselībai nekaitīgas darbavietas”.

Eiropas direktīvās, ES darba aizsardzības stratēģijās, dalībvalstu noteikumos un labas prakses pamatnostādnēs jau ir atzīta BKAS profilakses nozīme.

Ar darbu saistītu BKAS riski ir Darba aizsardzības pamatdirektīvas piemērošanas jomā, kuras mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus no darba izraisītiem riskiem kopumā un kura nosaka darba devēja atbildību par darba aizsardzības nodrošināšanu darbavietā. Daži ar BKAS saistīti riski ir risināti specifiskās direktīvās, jo īpaši Direktīvā par kravu apstrādi ar rokām, Direktīvā par displeju ierīcēm un Direktīvā par vibrāciju. Direktīvā par darba aprīkojuma lietošanu ir aplūkotas pozas, kādas darbinieki ieņem, lietojot darba aprīkojumu, un skaidri noteikts, ka darba devējiem ir jāapsver ergonomikas principi, lai ievērotu minimālās darba aizsardzības prasības.

EU-OSHA uzrauga BKAS sastopamību, cēloņus un profilaksi. EU-OSHA arī atbalsta labas prakses apmaiņu.

Projekta pirmajā posmā noskaidroja, cik lielā mērā MMU visā Eiropā saskaras ar darba aizsardzības problēmām, un konstatēja dažus faktorus, kas šajos uzņēmumos veicina sliktu darba aizsardzības pārvaldību. Literatūras apskatā Konteksts un darba aizsardzības pasākumi mikrouzņēmumos un mazos uzņēmumos ES ir norādīts, ka “vispārējs un daudzveidīgs resursu trūkums” ir iemesls, kāpēc ievērojama daļa MMU izmanto “vieglākā ceļa” uzņēmējdarbības stratēģijas. Šādu uzņēmumu galvenās iezīmes ir vājš ekonomiskais stāvoklis, bažas par ekonomisko izdzīvošanu, ieguldījumu trūkums darba aizsardzībā, īpašnieku un vadītāju nepietiekamas zināšanas, informētība un kompetence, kā arī attieksme un prioritātes, kas neveicina darba aizsardzību.

Darbavietas perspektīva

Attieksmi pret darba aizsardzību un darba aizsardzības praksi MMU pētīja, izmantojot 360 padziļinātas intervijas ar darbiniekiem, kā arī ar īpašniekiem un vadītājiem. Attieksmi bieži raksturoja, piemēram, izteikti reaktīva pieeja darba aizsardzībai, uzskats, ka “veselais saprāts” ir pietiekams darba aizsardzības pasākums, un pārliecība, ka riski ir “darba daļa”. Tomēr konstatēja arī labas prakses piemērus.

Lasiet ziņojumu Darba aizsardzība mikrouzņēmumos un mazos uzņēmumos ES: darbvietas perspektīva.

Vai pastāv laba prakse, ko varam izmantot?

Eiropā ir daudz dažādu piemēru par veiksmīgām darba aizsardzības politikām, stratēģijām un rīkiem, kas orientēti uz darba aizsardzību MMU. Vairāk nekā 40 šādu piemēru ir sīki aprakstīti ziņojumā Darba aizsardzība mikrouzņēmumos un mazos uzņēmumos ES: no politikas uz praksi — labas prakses piemēri.

Labas prakses piemērus pētīja papildus, lai noteiktu, “kas darbojas, kā labā un kādos apstākļos”, tostarp noskaidrotu šo piemēru pozitīvas ietekmes un pārnesamības plašo potenciālu.

Lasiet ziņojumu No politikas uz praksi: politikas, stratēģijas, programmas un pasākumi darba aizsardzības atbalstam mikrouzņēmumos un mazos uzņēmumos, kurā aplūkota arī to darba aizsardzības starpnieku pieredze, kas strādā ar MMU.

Kā panākt, lai darba aizsardzības politikas un pasākumi sasniedz MMU?

Projekta kopējos rezultātus analizēja, lai sniegtu ar pierādījumiem pamatotus ieteikumus efektīvāku politikas programmu un pasākumu izstrādei ar mērķi uzlabot darba aizsardzību MMU. Darba aizsardzība mikrouzņēmumos un mazos uzņēmumos ES — SESAME trīs gadu projekta galīgais ziņojums. Ziņojumā ir norādīts uz šādu aspektu nozīmi:

• visu galveno regulatīvās jomas dalībnieku iesaiste;
• regulatīvo pārbaužu pastiprināšana;
• ilgtspējīgu, viegli piemērojamu un pārnesamu risinājumu piedāvāšana;
• darba aizsardzības labāka integrēšana nozarspecifiskās izglītības sistēmās;
• arodbiedrību un darba devēju organizāciju iesaiste tādu politiku izstrādē, kas var sasniegt MMU;
• pasākumu uzlabošana piegādes ķēdē.

Atbilstošs riska novērtējums ir veselīgu darbvietu priekšnoteikums. Tomēr riska novērtēšana var būt diezgan sarežģīta, jo īpaši tādiem MMU, kam var nebūt vajadzīgo resursu vai zinātības efektīvai novērtēšanai.

EU-OSHA tiešsaistes interaktīvās riska novērtējuma (OiRA) platformas mērķis ir palīdzēt pārvarēt šīs grūtības. OiRA ir pirmā ES līmeņa iniciatīva ar mērķi rosināt MMU (galvenokārt ar dalībvalstu, kā arī ES un dalībvalstu līmeņa sociālo partneru starpniecību) novērtēt riskus.

Lai uzzinātu vairāk par arodrisku novērtēšanu MMU, izlasiet šo saistīto OSHwiki rakstu.

• Drošu un veselībai nekaitīgu darbavietu kampaņas — mūsu divgadīgās kampaņas palielina informētību par darba drošības un veselības aizsardzības (DDVA) jautājumiem visā Eiropā.
• Tiešsaistes interaktīvais riska novērtējuma (OiRA) projekts — mēs nodrošinām tiešsaistes riska novērtējuma rīkus maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai novērtētu un pārvaldītu riskus darbavietā.
• ESENER aptauja — šī visaptverošā aptauja sniedz ieskatu par to, kā Eiropas darbavietās tiek pārvaldīti drošības un veselības riski.
• OSHwiki  — sadarbībā izveidota tiešsaistes enciklopēdija par precīzu un uzticamu informāciju par DDVA.
• Prognozes projekti — mēs akcentējam un pētām jaunus un aktuālus riskus DDVA, izmantojot tam paredzētus prognozes projektus.
• DDVA pārskati — mēs sniedzam pārskatus par konkrētiem DDVA jautājumiem un nosakām prioritātes.
• NAPO filmas  — īsu, bezrūpīgu, bezvalodu filmu sērijas par svarīgām drošības un veselības darbavietā jautājumiem.