Filmā jāaplūko risku veidi, ar kuriem cilvēki saskaras savās darbavietās (piem., fizisks, ķīmisks, mehānisks vai psihosociāls risks). Tajā varētu arī aplūkot darbinieku tiesības, darba drošību un veselības aizsardzību vai politisko un ekonomisko pārmaiņu ietekmi uz mūsu darba stilu. Vēl viens jautājumu loks, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir nozares, kurām ir būtiska nozīme Eiropas ekonomiskajā, kultūras un politiskajā dzīvē (t. i., izglītība, lauksaimniecība, celtniecība, veselības aprūpe), vai grupas, kuru pārstāvji saskaras ar īpašām grūtībām, piemēram, migrējošie darbinieki, sievietes, darbinieki ar invaliditāti, nodarbinātie jaunieši un vecāka gada gājuma darbinieki.

Drošu un veselībai nekaitīgu darbavietu filmu balva tiek piešķirta autordarbam — radošai un mākslinieciskai dokumentālajai filmai, kas veicina Eiropas iedzīvotāju debates un diskusijas par darba drošības un veselības aizsardzības nozīmi. Filmā būtu jāatspoguļo konkrēta nostāja, kas pārliecinātu žūrijas pārstāvjus, pateicoties saistošam izklāstam, pārliecinošiem tēliem un teicamām filmu izstrādes prasmēm attiecībā uz operatora darbu, skaņas nodrošinājumu un montāžu. 

Drošu un veselībai nekaitīgu darbavietu filmu balvas ieguvējs piešķir Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūrai (EU-OSHA) tiesības bez maksas:

• publicēt līdz piecām minūtēm garus uzvarējušās filmas reklāmkadrus vai fragmentu un ekrānuzņēmumus (attēlus) EU-OSHA tīmekļa vietnē, paziņojumos presei vai EU-OSHA informatīvajā izdevumā;
• izrādīt un prezentēt reklāmkadrus vai visu uzvarējušo filmu slēgtos un nekomerciālos pasākumos, ko organizē EU-OSHA un tās kontaktpunktu tīkls ES un EEZ valstīs, kā arī kandidātvalstīs un iespējamajās kandidātvalstīs;
• sagatavot uzvarējušajai filmai subtitrus vairākās Eiropas valodās un piešķirt EU-OSHA neekskluzīvas, nekomerciālas un ar rādīšanu kinoteātros nesaistītas licences tiesības nodrošināt piekļuvi (ar pieteikšanās paroli aizsargātā elektroniskā platformā) iepriekš minētajam tīklam un citiem oficiālajiem partneriem.

Savukārt filmas veidotājs/tiesību turētājs bez maksas var saņemt tiesības uz subtitriem turpmākai izmantošanai.

 Termiņš pieteikumiem uz Veselīgu darba vietu kampaņu ir beidzies.

Balvu piešķir dokumentālajai filmai, kuras temats ir cilvēks mainīgā darba pasaulē. Filmā jāpievēršas politiskām un ekonomiskām pārmaiņām, kas ietekmē veidu, kādā strādājam un dzīvojam, vai ar darbu saistītiem tematiem, piemēram, fiziskiem un psihosociāliem apstākļiem, esošiem un jauniem riskiem darbā.

Informāciju par pieteikumu iesniegšanas noteikumiem, regulējumu un termiņiem skatiet Doclisboa tīmekļa vietnē.

Filmu kritēriji

Balvu ieguvēji: 2009, 2010, 2011, 2012, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020, 2021, 2022, 2023, 2024, 2025

• Regula (EK) Nr. 1272/2008
• REACH tiesiskais regulējums

Daudzās pasaules valstīs ir pieņemta GHS sistēma, un šobrīd to izmanto arī kā pamatu starptautiskajos un valstu noteikumos par bīstamo kravu pārvadājumiem.

Par ķīmisko vielu kaitējumu ziņo, izmantojot signālvārdus un piktogrammas uz marķējuma un drošības datu lapās.

Jaunas piktogrammas sarkanā rāmī aizstāj pierastos oranžos bīstamības simbolus.

Vecos terminus ir aizstājuši jaunie:

• maisījumi aizstāj preparātus
• bīstami aizstāj kaitīgi
• piktogrammas simbolus
• bīstamības paziņojumi aizstāj brīdinājumus par risku
• drošības prasību apzīmējumi aizstāj drošības frāzes
• signālvārdi (piem., briesmas, brīdinājums) aizstāj bīstamības norādes.

Lejupielādējiet mūsu plakātu un brošūru par bīstamības piktogrammu skaidrojumu

Skatīties Napo filmā .... Bīstami: Ķīmiskās vielas!

• CLP — Pamatnostādnes darba devējiem un darbiniekiem — Ķimikāliju marķējuma pārmaiņas — kā tas jūs ietekmēs?
• CLP — plakāts — Jauns ķimikāliju marķējums — CLP piktogrammas un bīstamības klases
• CLP — brošūras — Ķimikāliju marķējuma pārmaiņas — kā tas jūs ietekmēs?

Tā dēvētā "jaunā pieeja" ir inovatīvs tehniskās saskaņošanas veids, ar ko sadala atbildību starp Eiropas likumdevēju un Eiropas standartu iestādēm.

"Jaunā pieeja" ir pamatota uz turpmāk minētajiem pamatprincipiem.

• Eiropas direktīvas nosaka "būtiskākās prasības", lai nodrošinātu augsta līmeņa veselības aizsardzību, drošību, patērētāju aizsardzību vai vides aizsardzību. Šādas direktīvas saskaņā ar jauno pieeju ir pamatotas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu (bijušais EKL 95. pants), kas ļauj pieņemt pasākumus, lai uzlabotu preču brīvu kustību.
• Uzdevums izstrādāt atbilstošus saskaņotus standartus, kas atbilst direktīvās noteiktajām būtiskajām prasībām, ir uzticēts Eiropas standartizācijas organizācijām (CEN, CENELE un ETSI).
• Pieņem, ka produkti, kuros ievēroti saskaņotie standarti, atbilst atbilstošajām būtiskajām prasībām (atbilstības prezumpcija, CE marķējums), un dalībvalstīm ir jāpieņem šādu produktu brīva kustība.
• Šo standartu lietošana ir brīvprātīga. Ir iespējams ievērot alternatīvus standartus, bet tādā gadījumā ražotājiem ir pienākums pierādīt, ka viņu produkti atbilst būtiskajām prasībām.

Padziļinātāku informāciju par direktīvām, kas pieņemtas saskaņā ar jauno pieeju, var atrast direktīvu sadaļā vai šādās Eiropas Komisijas tīmekļa vietnēs:

• https://ec.europa.eu/growth/index_en.htm (galvenā lapa)
• https://ec.europa.eu/growth/single-market/ce-marking/index_en.htm (sadaļa CE)

1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391 — OSH "pamatdirektīva"
par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā — "pamatdirektīva".

Daži 1989. gadā pieņemtās pamatdirektīvas noteikumi bija ievērojami novatoriski, tostarp:

• Tika definēts Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijai Nr. 155 atbilstīgais termins "darba vide", kā arī moderna pieeja, kurā ņemta vērā tehniskā drošība, kā arī veselības traucējumu vispārējā profilakse.
• Direktīvas mērķis ir radīt visiem darbiniekiem vienlīdzīgu drošības un veselības aizsardzības līmeni (vienīgie izņēmumi ir mājsaimniecībā nodarbinātās personas un noteikti ierēdniecības un militārie dienesti).
• Direktīva nosaka darba devējiem pienākumu veikt atbilstošus profilaktiskos pasākumus, lai padarītu darba vietu drošāku un labvēlīgāku veselībai.
• Direktīva kā svarīgu elementu ievieš riska novērtējuma principu un definē tā galvenos elementus (piemēram, apdraudējumu apzināšana, darba ņēmēju dalība, pietiekamu pasākumu ieviešana, kuru prioritāte būtu riska cēloņa likvidēšana, darba vietā pastāvošo apdraudējumu dokumentēšana un periodiska atkārtota novērtēšana).
• Jaunais profilakses pasākumu īstenošanas pienākums netieši uzsver jaunu drošības un veselības aizsardzības vadības veidu nozīmīgumu vispārējos vadības procesos.

Pamatdirektīva valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 1992. gadam. Direktīvas transponēšanai dalībvalstu tiesību sistēmā bija dažādas sekas. Pamatdirektīva ievērojami ietekmēja dažu dalībvalstu valstu tiesību sistēmu, jo šo valstu tiesību akti bija nepietiekami, turpretī citās dalībvalstīs bija jāveic tikai nelielas korekcijas.

Eiropas Komisija 2004. gadā izdeva paziņojumu (COM [2004] 62) par dažu direktīvu, proti, 89/391 EEK (pamatdirektīva), 89/654 EEK (darba vietas), 89/655 EEK (darba aprīkojums), 89/656 EEK (individuālie aizsardzības līdzekļi), 90/269 EEK (kravu apstrāde ar rokām) un 90/270 EEK (displeju ierīces). Šajā paziņojumā bija norādīts, ka ir pierādījumi par ES tiesību aktu pozitīvu ietekmi uz valstu darba drošības un veselības aizsardzības standartiem, kas izpaužas gan kā valstu īstenošanas tiesību akti, gan praktiski īstenošanas piemēri uzņēmumos un publiskā sektora iestādēs.

Ziņojumā tika secināts, ka kopumā ES tiesību akti ir palīdzējuši veidot Eiropas Savienībā profilakses kultūru, kā arī racionalizēt un vienkāršot valstu tiesību aktu sistēmas. Tomēr ziņojumā tika norādīts arī uz dažādiem tiesību aktu piemērošanas trūkumiem, kas neļauj realizēt to pilno potenciālu. Tajā bija arī norādīts uz gadījumiem, par kuriem sāktas pārkāpuma procedūras.