Portugāles Koordinācijas punktu (PFP) administrē ACT — Darba apstākļu pārvalde, kas atrodas tiešā Nodarbinātības un sociālās labklājības ministrijas pakļautībā un kurai ir administratīvā autonomija visā kontinentālajā teritorijā.
Rumānijā kompetentā iestāde darba drošības un veselības aizsardzības jomā ir Darba, ģimenes un sociālās aizsardzības ministrija. Galvenie atbildības virzieni: valsts politikas un stratēģijas izstrāde šajā jomā, tiesību aktu projektu gatavošana, lai īstenotu valsts stratēģiju un veiktu uzraudzību pār tiesību aktu ieviešanu. Darba inspekcija kontrolē tiesību aktu ievērošanu darba drošības un veselības aizsardzības jomā.
Valsts administratīvās organizācijas, kas atbild par darba inspekcijas jomu, ir Slovākijas Republikas Nodarbinātības, sociālo lietu un ģimenes ministrija, Valsts darba inspekcija, kas atrodas Košice, kā arī astoņas darba inspekcijas, kuras izvietotas un kurām ir piekritība teritorijā, kas atbilst Slovākijas Republikas astoņiem administratīviem reģioniem.
Sociālo lietu un veselības aizsardzības ministrija ir atbildīga par darba drošības un veselības aizsardzības īstenošanu un šīs jomas attīstību, kā arī par attiecīgu tiesību aktu sagatavošanu. Jautājumos, kas saistīti ar darba drošību un veselības aizsardzību, ministrija strādā ciešā sadarbībā, piemēram, ar Nodarbinātības un ekonomikas ministriju, Izglītības ministriju, Iekšlietu ministriju, Vides aizsardzības ministriju, Transporta un komunikāciju ministriju un daudzām citām specializētām iestādēm.
Zviedrijas Darba vides ekspertīzes aģentūra jeb Mynak kopš 2019. gada ir Zviedrijas valsts koordinācijas punkts ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru Zviedrijas valdības un parlamenta vārdā.
Mynak uzdevums ir koordinēt valdību, darba devēju un darbinieku sadarbību, lai stiprinātu valstu un starptautisko darbu jomā, kas skar veselību darbvietā un darba drošību.
Zviedrijas Darba vides ekspertīzes aģentūra ir valsts zināšanu centrs veselības darbvietā un darba drošības jomā. Tās uzdevums ir
Veselības un drošības pārvalde (HSE) administrē kontaktpunkta darbu Apvienotajā Karalistē ar Ziemeļīrijas HSE (HSENI), sociālo partneru un citu iesaistīto personu atbalstu.
Islandes stratēģija sadarbībai Eiropas mērogā darba drošības un veselības aizsardzības jomā.
Islandes Likuma par darba vidi un drošu un nekaitīgu darba vietu
Nr. 46/1980 mērķis ir nodrošināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi,
kas visumā atbilst sociālajām un tehniskajām izmaiņām
sabiedrībā, kā arī nodrošināt, ka darba vietā ar darba drošību un veselības aizsardzību saistītās problēmas
var atrisināt saskaņā ar likumiem un noteikumiem,
Ar Norvēģijas Darba vides aktu visiem darba ņēmējiem paredzēts nodrošināt drošu nodarbināšanas kārtību, drošu darba vidi un jēgpilnus darba apstākļus.
Uzņēmumi paši ir atbildīgi par arodnegadījumu un veselības kaitējuma novēršanu. Darba devēju pienākums ir nodrošināt piemērotu un apmierinošu darba vidi un drošības līmeni. Iestādes palīdz, nodrošinot, ka uzņēmumi sistemātiski veic veselības, drošības un vides (HSE) pārbaudes.
Šveicē darba drošības un veselības aizsardzības jomu regulē divi pamatlikumi. Darba likums attiecas uz darbalaiku, veselības aizsardzību, darbavietas iekārtošanas standartiem un personas cieņas aizsardzību. Likums par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā attiecas uz negadījumu novēršanu darbavietās un to slimību novēršanu, kuras rada galvenokārt darbs. Abus likumus īsteno kantonu darba inspekcijas, SUVA (galvenā negadījumu apdrošināšanas iestāde) un Valsts Ekonomikas lietu sekretariāts (SECO).