Beļģijā drošība, veselība un labklājība darbā ir nodarbinātības ministra un tā administrācijas, Federālā valsts nodarbinātības, nodarbinātības un sociālā dialoga dienesta kompetencē. Beļģijas kontaktpunktu koordinē un pārvalda šī administrācija.
Darba, pensiju sistēmas, ģimenes lietu un sociālās politikas ministrija ir galvenā administratīvā iestāde veselības aizsardzības un darba drošības jomā Horvātijas Republikā. Tā cieši sadarbojas ar Veselības ministriju darba drošības jomā. Vēl četras iestādes ir iesaistītas, lai nodrošinātu drošību darbā:
2006. gada jūnijā parakstot stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAA), Albānija iesaistījās stabilizācijas un asociācijas procesā. Šajā sakarā panākts ievērojams progress attiecībā uz darba drošību un veselības aizsardzību.
Čehijas Republikā jautājumus saistībā ar darba drošību, veselību un labklājību darbavietā risina Darba un sociālo lietu ministrija, kas arī veido dialogu ar sociālajiem partneriem un Čehijas Republikas Veselības ministriju. Turklāt šis jautājums ierobežotā mērā ir Čehijas Derīgo izrakteņu ieguves pārvaldes un Valsts kodolenerģijas drošības biroja kompetences jomā.
Dānijas Darba vides iestāde ir Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras sadarbības koordinators. Šī iestāde darbojas Nodarbinātības ministrijas paspārnē un ir atbildīga par to, lai nodrošinātu atbilstību arodveselības un darba drošības tiesību aktiem, kas attiecas uz visām Dānijā esošajām profesijām. Tomēr ir dažas darbības jomas, kuru regulējumu un attiecīgo izpildi pārzina
citas iestādes:
Bulgārijas Republikā valsts darba drošības un veselības aizsardzības politika ir Ministru padomes pārziņā. Nodarbinātības un sociālās stratēģijas ministrija izstrādā, koordinē un īsteno darba drošības un veselības aizsardzības politiku. Veselības ministrija vada un koordinē arodveselības aizsardzības un veicināšanas darbības. Galvenās darba inspekcijas izpildaģentūra ir valsts organizācija, kas uzrauga vispārējo atbilstību nodarbinātības regulējumam nolūkā nodrošināt darba drošību un veselības aizsardzību, kā arī atbild par darba apstākļu īstenošanu.
Vācijas darba drošības un veselības aizsardzības sistēmai ir divējāda struktūra. To veido valsts darba aizsardzības nodrošinājums (federāls un zemju) un nelaimes gadījumu pašpārvaldes apdrošināšanas organizācijas. Valsts puse (federālā un zemju) izdod likumus, valsts dienestu rīkojumus un kārtulas. Izpētot vajadzības un saņemot federālās un zemju valdību apstiprinājumu, nelaimes gadījumu apdrošināšanas organizācijas laiž klajā savus nelaimes gadījumu novēršanas noteikumus.
Galvenais dokuments, kas ir Igaunijas arodveselības un darba drošības jomas pamatā ir Igaunijas parlamenta pieņemtais Arodveselības un darba drošības akts – Riigikogu. Balstoties uz šo aktu (kas stājās spēkā 1999. gada 26. jūlijā) ir izstrādātas un ieviestas vairākas Republikas valdības un Sociālo lietu ministra saistītas regulas. Igaunijas arodveselības un darba drošības sistēmā Sociālo lietu ministrija ir izpildiestāde, kura reglamentē visu šo jomu.
Veselības aizsardzības un darba drošības iestādes darba mērķis ir veidot paliekošas izmaiņas kultūrā. Kultūrā, kurā ikviens atzīst, ka darba drošības, veselības aizsardzības un labklājības sekmīga pārvaldīšana darbavietā būtiski veicina jebkura uzņēmuma vai organizācijas ilgtermiņa panākumus. Mēs esam pārliecināti, ka, nodrošinot attiecīgu nākotnes redzējumu un stratēģisku vadību, mēs panāksim šādas izmaiņas kultūrā.
Visi jautājumi, kas attiecas uz darba drošību un veselības aizsardzību valsts līmenī, ir Darba un sociālās drošības ministrijas atbildība. Darba apstākļu un arodveselības ģenerāldirektorāts, kas atbild par likumdošanu, stratēģiju, organizāciju, informāciju, izglītību, mācībām un pētniecību darba drošības un veselības aizsardzības jomā, un Darba inspekcija (S.EP.E.), kas ir kontroles un izpildes iestāde attiecībā uz tiesību aktu ieviešanu nodarbinātības jomā, ir galvenās kompetentās valsts iestādes.