Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkts Spānijā arodrisku novēršanu regulē Likums Nr. 31/95 un to papildinošie vai precizējošie noteikumi.

Itālijā darba drošības un veselības aizsardzības sistēma ir pakļauta Nodarbinātības un veselības ministrijai, sadarbojoties ar reģionālajām koordinācijas komitejām un sociālajiem partneriem. To uzdevums ir sniegt konsultācijas par tiesiskā regulējuma attīstību, uzraudzību un veselības sekmēšanu, kā arī palīdzēt uzņēmumiem.

Darba inspekcijas departaments ir valsts kontaktpunkts Kiprā.



Šis departaments darbojas Darba un sociālās apdrošināšanas ministrijas pakļautībā. Departamenta pamatmērķis darba drošības un veselības aizsardzības jomā ir atbilstoša un piemērota darba drošības un veselības aizsardzības līmeņa saglabāšana, lai novērstu vai būtiski samazinātu nelaimes gadījumus darbā un arodsaslimšanas un aizsargātu sabiedrību no riska faktoriem, kas rodas darbā.

Kontaktpunkta darbību Latvijā nodrošina Valsts darba inspekcija, savukārt informācijas apriti organizē Informācijas padome, kurā ietilpst darba drošības un nodarbināto veselības aizsardzības jomās kompetenti pārstāvji no Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī Darba drošības un vides veselības institūta.

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komitejas (ACSH) kā trīspusējas komitejas locekļi.


Ungārijas valdība ir iecēlusi Nodarbinātības politikas ministru un galvaspilsētas rajonu un valsts meģu pārvaldes kā iestādes, kam uzticēti darba aizsardzības un darba lietu jautājumi un jāpilda administratīvi pienākumi.

Valsts iestāde, kas ir atbildīga par darba drošību un veselības aizsardzību Maltā, ir Darba drošības un veselības aizsardzības pārvalde (DDVAP), kas izveidota, pamatojoties uz 2000. gada DDVAP Lēmumu Nr. XXVII. Pārvaldes sastāvā ir valdes locekļi, kurus ieceļ ministrs, konsultējoties ar trīspusējiem locekļiem, kuri galvenokārt pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un arodbiedrības. Turklāt pārvaldē ir izpildiestāde, kurai ir šādas funkcijas:

Nīderlandē darba devēji un darbinieki uzņēmumā ir galvenie atbildīgie par darba aizsardzību (DA). Viņiem ir jāvienojas par darba apstākļiem, un arodbiedrības un nozaru arodapvienības tās atbalsta, izstrādājot atbilstošus darba aizsardzības pasākumus. Šie darba apstākļi ir uzskaitīti Likumā par darba apstākļiem (Arbowet), kas nosaka pamata darba aizsardzības likumus Nīderlandē.