Ekspozīcijas datu no dažādiem avotiem salīdzināšana

Projektā tiek kartētas un analizētas ES un valstu datu bāzes par saskari ar vēža riska faktoriem.

Viens no pamatelementiem ir turpmākais pasākums, kurš veikts pēc strādājošo arodekspozīcijas apsekojuma un kurā galvenā uzmanība pievērsta 24 vēža riska faktoriem. Šajā pētījumā apsekojuma dati tiek salīdzināti ar esošajiem valstu datiem no Vācijas, Francijas, Somijas un Spānijas. Mērķis ir novērtēt informācijas tvērumu, pieejamību un kvalitāti un izpētīt atšķirības un līdzības starp apsekojuma datiem un citiem datu avotiem.

Vēl viens elements ir pieejamo datu par saskari ar vēža riska faktoriem salīdzinošā un statistiskā analīze, kurā tiek aplūkoti arī citi riska faktori un valstis, kas nav iekļauti strādājošo arodekspozīcijas apsekojumā.

Izpratne par ES dalībvalstīs īstenoto ar darbu saistītā vēža atzīšanas praksi

Vēl viens būtisks elements ir izpratnes gūšana par dažādo ar darbu saistītā vēža atzīšanas praksi, kas tiek īstenota ES dalībvalstīs un EBTA valstīs. Šajā darbā ir apkopoti valsts reģistros iekļautie vēža veidi, izklāstītas papildu un citas arodslimību atzīšanas sistēmas, aprakstīti dažādie nosacījumi un informācija, kas nepieciešami, lai pierādītu, ka darba ņēmējs ir bijis pakļauts kancerogēna iedarbībai, kā arī analizēti dalībnieki, kas iesaistīti ar darbu saistītā vēža atzīšanā. Tajā ir arī noteikti trūkumi, vajadzības un laba prakse, kas var palīdzēt Eiropas Savienībā sasaistīt ekspozīciju ar vēzi.

Dažas atziņas jau sniedz Eurostat Eiropas arodslimību statistika, kas aptver arī ar darbu saistītu vēzi.

Kombinēta pakļautība kancerogēnām vielām

Projektā tiek apskatīta kombinētā pakļautība kancerogēnām, mutagēnām un reproduktīvajai sistēmai toksiskām (CMR) vielām. Šā darbības virziena mērķis ir sadarbībā ar Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA) apkopot informāciju par ekspozīcijas koncentrācijām, noteikt nozares un profesijas, kurās biežāk novēro kombinētu ekspozīciju, kā arī izstrādāt vadlīnijas darba vietām.

Ķimikāliju aizstāšana un princips “tik zems līmenis, cik tehniski iespējams”

Vēl viena pētniecības elementa mērķis ir radīt izpratni un atvieglot aizstāšanu un tehnisko paņēmienu izmantošanu, lai samazinātu ekspozīciju līdz “tik zemam līmenim, cik tehniski iespējams,” un ievērotu jaunās arodekspozīcijas robežvērtības (OEL), par kurām panākta vienošanās ES. Šajā darbā tiek izpētīti aizstāšanu kavējošie šķēršļi un izaicinājumi, kā arī apzinātas nozaru iniciatīvas un laba prakse.

Ar darbu saistīts vēzis – liela arodveselības problēma Eiropā

Darbā bieži notiek saskare ar vēža riska faktoriem. ES Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) strādājošo arodekspozīcijas apsekojuma rezultāti liecina, ka gandrīz puse Eiropas darba ņēmēju pēdējās darba nedēļas laikā, visticamāk, ir bijuši pakļauti vismaz viena vēža riska faktora iedarbībai, bet noteiktu darbību veikšanas laikā pat augsta līmeņa un vairāku faktoru iedarbībai.

Lai gan ķimikālijas joprojām ir galvenais ar darbu saistītā vēža cēlonis, pastāv arī citi faktori. Svarīga nozīme ir arī fiziskajiem un organizatoriskajiem riska faktoriem. Tie, piemēram, ir saules ultravioletais starojums, nakts darbs un citi faktori, kas saistīti ar darba organizāciju un darba apstākļiem. Ir aizvien lielāka zinātniskā interese par iespējamajām ar vēzi saistītajām sekām, ko var izraisīt endokrīnie disruptori (piemēram, atsevišķi pesticīdi) un daži nanomateriāli, piemēram, oglekļa daudzslāņu nanocaurulītes-7 (MWCNT-7).

ES rīcība, kuras mērķis ir novērst ar darbu saistītu saslimšanu ar vēzi

Reaģējot uz problēmas lielo mērogu, Eiropas Savienība ir veikusi pasākumus, lai labāk aizsargātu darba ņēmējus. Ekspozīcijas novēršana tās rašanās vietā, riska pārvaldības uzlabošana darba vietā un izpratnes veicināšana joprojām ir būtiskas, lai aizsargātu darba ņēmējus un samazinātu ar darbu saistītā vēža radīto slogu visā Eiropā. Ar darbu saistīta vēža profilakse ir viens no galvenajiem mērķiem ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam un Eiropas Vēža uzveikšanas plānā.

Centrāls likumdošanas instruments ir Kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu direktīva (CMRD). Šī direktīva ir tikusi vairākas reizes pārskatīta, lai atspoguļotu jaunākos zinātniskos pierādījumus. Paredzams, ka šie pasākumi ievērojami samazinās ar darbu saistīto vēža gadījumu skaitu un citas nopietnas sekas veselībai nākotnē.