Sirds un asinsvadu slimības ir viena no lielākajām sabiedrības veselības problēmām ES. Tās ietver daudzveidīgu un sarežģītu slimību grupu, piemēram, koronāro sirds slimību un insultu, kas ietekmē sirdi, asinsvadus un smadzeņu asinsvadu sistēmu. Tā kā tās ir slimības, ko ietekmējuši daudz un dažādi faktori, to cēlonis var būt dzīvesveida un uzvedības faktoru kopums, jau esošas veselības problēmas, ģenētiskā nosliece, sociālekonomiskie un vides faktori, kā arī ar darbu saistītie riski.
Tāpēc darba vietai ir svarīga loma sirds un asinsvadu slimību profilaksē. Šo risku un to ietekmes uz sirds un asinsvadu veselību izpratne ir būtiska, lai izstrādātu efektīvus pasākumus, kas novērstu ar darbu saistītas sirds un asinsvadu slimības un veicinātu veselīgāku darba dzīvi.
Ar darbu saistīto sirds un asinsvadu slimību radītais slogs
Sirds un asinsvadu slimības katru gadu ES izraisa aptuveni 1,71 miljonu nāves gadījumu. Lai gan šo slimību izplatība dažādās valstīs ir atšķirīga, tās ir otrs izplatītākais ar darbu saistītu nāves gadījumu cēlonis ES.
Papildus ietekmei uz veselību sirds un asinsvadu slimības var ietekmēt darba ņēmēju dzīves kvalitāti, darbspējas, kā arī spēju turpināt darba gaitas. Šīs slimības arī rada izmaksas, kas saistītas ar darba kavējumiem slimības dēļ, ilgtermiņa invaliditāti, priekšlaicīgu pensionēšanos un samazinātu darba ražīgumu, un kopējās gada izmaksas ES ekonomikai tiek lēstas vairāk nekā 210 miljardu EUR apmērā. Ar darbu saistītu sirds un asinsvadu slimību profilakse veicina darba ņēmēju labbūtību, vienlaikus palīdzot organizācijām un sabiedrībai mazināt šo slimību radīto ietekmi.
Sirds un asinsvadu slimību riska faktori darbavietā
Ar darbu saistītas sirds un asinsvadu slimības var rasties vairāku darba vides riska faktoru ietekmes rezultātā, piemēram:
- psihosociālie riski, tostarp augstas prasības darbā, ierobežotas kontroles iespējas darbā, garas darba stundas, maiņu darbs, vardarbība un mobings darba vietā var radīt stresu, kas savukārt var izraisīt sirds un asinsvadu slimības;
- ergonomiska riska faktori, piemēram, smags fizisks darbs, ilgstoša sēdēšana vai stāvēšana;
- fiziski riska faktori, piemēram, ekstremālas temperatūras, troksnis, vibrācija un radiācija;
- ķīmiskā iedarbība, tai skaitā smagie metāli, daļiņas, putekļi, motora izplūdes gāzu emisijas un daži pesticīdi;
- bioloģiskie aģenti, tai skaitā noteiktas infekcijas slimības, piemēram, Covid-19.
Risku veidi un līmenis atšķiras atkarībā no nozares, profesijas un darbinieku grupas. Turklāt darba vides riska faktoru ietekme uz sirds un asinsvadu veselību var būt atkarīga arī no tādiem faktoriem kā vecums, dzimums, sociālekonomiskais stāvoklis, esošās veselības problēmas un dzīvesveids.
Sirds un asinsvadu veselība ES politikas darba kārtībā
Eiropas Komisija uzsver nepieciešamību uzlabot ar darbu saistītu sirds un asinsvadu slimību profilaksi kā galveno mērķi ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam. Citas ES iniciatīvas, piemēram, “Veselīgāka sabiedrība” – ES iniciatīva nepārnēsājamo slimību jomā, Sirds veselības plāns un Eiropas Parlamenta Sabiedrības veselības komitejas reakcija uz plānu parāda, cik svarīga ir koordinēta rīcība sirds un asinsvadu veselības uzlabošanai visā ES.
ES Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) pētījums par ar darbu saistītām sirds un asinsvadu slimībām
ES Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) īsteno plaša mēroga pētījumu programmu par ar darbu saistītām sirds un asinsvadu slimībām. Pētījuma mērķis ir uzlabot izpratni par to, kā darbs ietekmē sirds un asinsvadu veselību, lai visā ES veicinātu uz pierādījumiem balstītu profilaksi.
Pētniecības programma pēta arodriska faktorus, kas saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām, un to, kā mijiedarbojas ar darbu saistītie un ar darbu nesaistītie riski. Tā nosaka nozares, profesijas un darba ņēmēju grupas, kas pakļautas lielākam riskam, un analizē ar darbu saistīto sirds un asinsvadu slimību radīto slogu visā ES. Tiek aplūkotas arī politikas, stratēģijas, pasākumi darba vietā un praktiskie resursi, kas palīdz novērst sirds un asinsvadu slimības, kā arī pasākumi, kas atbalsta darbiniekus, lai tie varētu droši atgriezties darbā pēc konstatētās sirds un asinsvadu slimības vai turpināt strādāt hronisku sirds un asinsvadu slimību gadījumā.
Šie pētījuma rezultāti papildinās zinātnisko pamatu ar darba vidi saistītu sirds un asinsvadu slimību profilaksei un sniegs informāciju Drošu un veselībai nekaitīgu darbavietu kampaņai “Roku rokā par psihoemocionālo veselību darbā”, it īpaši attiecībā uz saikni starp psihosociālajiem riskiem un sirds un asinsvadu slimībām.
