Aptaujā tiek atklāti visbiežāk identificētie darba vietas riska faktori, kas laika perspektīvā ir samērā stabili. Tāpat kā 2019. gadā, arī 2024. gadā divi galvenie riska faktori ir saistīti ar muskuļu un skeleta sistēmas slimībām: ilgstoša sēdēšana, kas jaunākajā izdevumā ieņem pirmo vietu, ziņoja 64 % darbavietu, un tam cieši seko atkārtotas roku vai plaukstu kustības - 63 %. Turklāt 52 % minēja cilvēku vai smagumu celšanu vai pārvietošanu kā galveno riska faktoru.

Turklāt ir gandrīz divkāršojies to uzņēmumu skaits, kuri ziņo, ka viņu darbinieki strādā no mājām (pieaugums no 13 % 2019. gadā līdz 23 % 2024. gadā), kā arī ir palielinājusies izpratne par digitalizācijas ietekmi uz darbinieku drošību un veselību.

Psihosociālie riski ir bieži sastopami īpaši pakalpojumu nozarēs, jo 56 % organizāciju norādīja, ka saskarsme ar sarežģītiem klientiem, pacientiem vai skolēniem rada izaicinājumus.

Izvērtējot rezultātus, EU-OSHA izpilddirektors William Cockburn norādīja: “25 % organizāciju joprojām neatpazīst psihosociālos riskus, kas liecina par būtiskiem trūkumiem šo svarīgo jautājumu risināšanā. Tas akcentē mūsu gaidāmās Veselīgu darba vietu kampaņas, kas sāksies 2026. gadā un kurā galvenā uzmanība tiks veltīta tam, lai novērstu psihosociālo risku darba vietā ietekmi uz darbinieku garīgo veselību.

No darba vietām, kas ziņo par psihosociālā riska faktoriem, 21 % uzskata, ka šos riskus ir grūtāk pārvaldīt salīdzinājumā ar citiem darba aizsardzības riskiem. Skaitļi ievērojami atšķiras atkarībā no valsts, jo, piemēram, Ziemeļvalstīs Zviedrijā (38 %) un Dānijā (37 %) problēmas tiek plašāk atpazītas. Darbinieku līdzdalība psihosociālo risku novēršanas pasākumu izstrādē ir nedaudz samazinājusies — no 61 % 2019. gadā līdz 55 % 2024. gadā.

Turklāt aptauja liecina, ka darba vietu riska novērtējumos arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta digitālajām tehnoloģijām, kas tagad aptver 43 % no visām darba vietām, un Spānija un Slovēnija ir vadošās pozīcijās ar vairāk nekā 60 %. Tāpat 42 % uzņēmumiem piedāvā digitālo tehnoloģiju izmantošanas apmācības, Maltā šis rādītājs sasniedz 75 %. ESENER arī ir uzsvērti riska faktori, kas saistīti ar digitālo tehnoloģiju izmantošanu darbā. Papildus muskuļu un skeleta slimību riskiem uzņēmumi ziņo par paaugstinātu darba intensitāti (34 %), informācijas pārslodzi (32 %) un robežu izplūšanu starp darbu un privāto dzīvi (27 %).

Iepriecinoši ir tas, ka ir ievērojami uzlabojusies apspriešanās ar darba ņēmējiem par digitalizācijas ietekmi uz drošību un veselību. No uzņēmumiem, kas izmanto vismaz vienu digitālo tehnoloģiju, 35 % apstiprina, ka konsultējas ar darbiniekiem, salīdzinot ar 24 % 2019. gadā.

Pirmo rezultātu ziņojums iezīmē sākumu virknei pētījumu, kuros tiks padziļināti analizēti ESENER 2024 dati, un detalizēti rezultāti tiks publicēti turpmākajos ziņojumos līdz 2026. gadam.

Saites:

• Šajā ziņojumā ir izklāstīti ceturtā Eiropas uzņēmumu aptaujas par jaunajiem un nākotnes riskiem (ESENER 2024) pirmie konstatējumi.

• Iepazīstieties ar ESENER datu vizualizācijas rīku