Klimata pārmaiņas un darbinieku drošība un veselība
33 % darbinieku ES ir pakļauti vismaz vienam ar klimata pārmaiņām saistītam riska faktoram, un 20 % ziņo par ekstremāla karstuma iedarbību un 19 % ziņo par sliktu gaisa kvalitāti. Visaugstākā karstuma iedarbība ir nozarēs, kas ir atkarīgas no darba brīvā dabā: 35 % darbinieku, kas strādā lauksaimniecībā, dārzkopībā, mežsaimniecībā vai zivsaimniecībā, strādā ekstrēmā karstumā, savukārt katrs ceturtais – būvniecības un enerģētikas nozarē. Gandrīz katrs desmitais darbinieks izceļ ar karstumu saistītus simptomus vai slimības, piemēram, karstuma dūrienu, reiboni vai krampjus. Turklāt vairāk nekā katrs desmitais strādājošais darba laikā saskaras ar intensīvu saules starojumu, kas ir atzīts par vēža riska faktoru.
Reģionālās atšķirības ir skaidras, jo Dienvideiropā strādājošie saskaras ar vislielāko eksponētību, kas atspoguļo biežākus karstuma viļņus un vides degradāciju. Lai gan vairāk nekā 50 % darba devēju ir ieviesuši profilaktiskus pasākumus, piemēram, noēnotas atpūtas zonas vai karstumam pielāgotus grafikus, īstenošana ir nevienmērīga, uzsverot nepieciešamību pēc klimatnoturīgas plānošanas un ieguldījumiem visās nozarēs.
Turklāt katrs piektais darbinieks ir nobažījies par to, ka viņa pašreizējais darbs un uzdevumi mainīsies tādu pasākumu rezultātā, kas ieviesti, lai novērstu ar klimata pārmaiņām saistītos riskus. Tas atspoguļo pieaugošoekoloģiskās trauksmes sajūtu ─ bailes vai stresu, ko izraisa vides pārmaiņas un to iespējamā ietekme uz veselību.
Stress un garīgā veselība darbā: pastāvīgs spiediens un stigmatizācija
Darba slodzes problēmas joprojām ir izplatītas visā Eiropā, jo 44 % darbinieku norāda uz smagu laika spiedienu vai darba pārslodzi. Veselības un sociālās aprūpes nozarē šis rādītājs pieaug līdz 50 %, un 41 % respondentu apgalvo, ka viņu pūles nav pietiekami atzītas vai atalgotas, kas apliecina ilgstošas bažas par izdegšanu un darbinieku trūkumu šajā nozarē.
Konstatējumi arī norāda uz ilgstošu stigmatizāciju saistībā ar garīgo veselību; 48 % respondentu uzskata, ka garīgās veselības stāvokļa izpaušana varētu kaitēt viņu karjerai. Šāda uztvere ir īpaši izplatīta gados jaunāku darbinieku un tādu cilvēku vidū, kuri strādā zemāk atalgotās vai nedrošās lomās. Tomēr lielākā daļa darbinieku justos ērti, apspriežot savu garīgo veselību ar priekšnieku vai vadītāju, kas liek domāt, ka stigmatizācija saistībā ar garīgo veselību mazinās.
Arī piekļuve atbalstam ir atšķirīga – 66% darbinieku lielos uzņēmumos ir pieejama informācija un apmācība par stresu un labsajūtu, savukārt mikrouzņēmumos – tikai 42%. Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīs kopumā ir vērojams labāks atbalsts un aktīvāka pieeja, savukārt citas valstis tikai sāk strukturēti pievērsties garīgās veselības jautājumiem.
Digitalizācija un darba vietas autonomija
Darba digitālā transformācija ir strauji attīstījusies: deviņi no desmit ES strādājošajiem savā darbā izmanto vismaz vienu digitālo tehnoloģiju, un aptuveni katrs trešais izmanto progresīvus rīkus, piemēram, ar mākslīgo intelektu darbināmas sistēmas, valkājamās ierīces vai robotus.
25 % darbinieku apgalvo, ka digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas, lai uzraudzītu viņu darbu un uzvedību, un 27 % norāda, ka uzdevumi tiek automātiski piešķirti, izmantojot šādas sistēmas. Šāda prakse rada jautājumus par datu izmantošanu, darbinieku uzticēšanos un pārmērīgas kontroles un pārmērīgas pārvaldības risku. Tie ir saistīti arī ar stresu un garīgās veselības problēmām.
Turklāt digitalizācija var būtiski mainīt darba pienākumus. Daži darbinieki jūtas izolēti, viņiem ir mazāk iespēju izmantot savas prasmes vai pieņemt lēmumus par savu darbu. Tas uzsver nepieciešamību pēc lielākas pārredzamības, sociālā dialoga un darbinieku līdzdalības lēmumu pieņemšanā par tehnoloģiju ieviešanu.
EU-OSHA izpilddirektors William Cockburn sacīja:
“Šie konstatējumi liecina, ka darbinieki visā Eiropā saskaras ar sarežģītām un mainīgām problēmām. Gandrīz trīs no desmit cilvēkiem cīnās ar stresu, depresiju vai trauksmi saistībā ar darbu. Apmēram trešdaļa aptaujāto bažījās, ka klimata pārmaiņas varētu apdraudēt viņu drošību un veselību. Eiropas darbaspēka drošībai, veselībai un cieņai ir jābūt galvenajai prioritātei – no darba vietu pielāgošanas klimata pārmaiņu fiziskajai ietekmei līdz garīgās veselības stigmatizācijas mazināšanai un ētiskas digitālo rīku ieviešanas nodrošināšanai. Tas ir īpaši svarīgi, kad mēs virzāmies uz klimata un digitālo pārmaiņu divkāršo pāreju.
Lai atbalstītu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, EU-OSHA ir publicējusi resursu kopumu, kas paredzēts, lai datus pārvērstu darbībā. Tās ir:
