Zviedrija — rehabilitācijas pasākumu finansiālā koordinācija

Budžetu decentralizācija ir kavējusi efektīvu profesionālās rehabilitācijas koordinēšanu Zviedrijā. Līdz 2013. gada beigām tika izveidotas 83 neatkarīgas koordinācijas apvienības, lai koordinētu budžetu profesionālajai rehabilitācijai visām pusēm, kas ietver sociālās apdrošināšanas aģentūru, valsts nodarbinātības dienestu, pašvaldības un apgabalu padomes. Rehabilitācijas pasākumu finansiālā koordinēšana notiek 225 no 290 pašvaldībām. Koordinācijas apvienību pienākumu skaitā ietilpst finansiālās koordinācijas mērķu noteikšana, budžetu veidošana, koordinācija starp partneriem, finansējuma piešķiršana, rehabilitācijas centienu pārraudzība un novērtēšana. Intervences galvenokārt paredzētas cilvēkiem, kuri ir jaunāki par 30 gadiem, tiem, kuri ir bijuši ilgtermiņa slimības atvaļinājumā, kā arī cilvēkiem ar garīgām saslimšanām. 2013. gadā intervences, kas paredzētas, lai cilvēki atgrieztos darbā, bija veiksmīgas 53 % gadījumu. Liela apjoma ārējais novērtējums liecina, ka sabiedrība saņem savu ieguldījumu rehabilitācijā no katras personas, kura atgriežas darbā. Turklāt nozares SUS pārraudzības sistēmas dati liecina, ka 31 % dalībnieku atgriezās darbā vai apmācībā pēc veiktās intervences, taču pirms intervences to varēja izdarīt tikai 11 %. Veiksmes faktoru skaitā bija speciālistu integrēta attieksme. Šī sistēma ir nododama citiem, ja starp valstu aģentūrām veic diferencētu pienākumu pielāgošanu.