Aprūpe mājās – būtisks, bet nestabils sektors
Aprūpe mājās ļauj miljoniem cilvēku visā Eiropā dzīvot neatkarīgi savās mājās, vienlaikus saņemot atbalstu, kas viņiem nepieciešams vecuma vai invaliditātes dēļ. Tomēr šā darba būtības dēļ, proti, tāpēc, ka tas tiek veikts privātmājās, bieži bez tiešas uzraudzības un ļoti mainīgos apstākļos, darbinieki ir pakļauti ievērojamiem drošības un veselības riskiem un sliktiem darba apstākļiem.
Aprūpe mājās ir viena no vissliktāk atalgotajām profesijām Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā tā ir gan fiziski, gan psihosociāli grūta. Bieži sastopamu veselības problēmu vidū ir balsta un kustību aparāta slimības, kas saistītas ar smagumu celšanu un neērtām pozām, ar garīgo veselību saistītas problēmas, piemēram, stress, izolācija un emocionāla spriedze, un pakļautība fiziskiem, bioloģiskiem un ķīmiskiem apdraudējumiem. Tie var izraisīt paslīdēšanu un kritienus, kā arī saskari ar infekcijas slimībām un bīstamām vielām, piemēram, dezinfekcijas līdzekļiem vai medikamentiem.
Pastāvīgs darbinieku trūkums nozīmē, ka šis sektors lielā mērā ir atkarīgs no darbiniekiem migrantiem, kuri saskaras ar papildu neaizsargātību, kas saistīta ar viņu migrācijas un nodarbinātības statusu.
EU-OSHA jaunajā ziņojumā, kas sagatavots pētniecības projektā “Veselības un sociālās aprūpes nozare un darba aizsardzība (OSH)”, ir uzsvērta steidzamā nepieciešamība pēc uzlabotām riska novērtēšanas un profilakses stratēģijām, kas pielāgotas aprūpes mājās apstākļiem. Tajā arī uzsvērts, cik svarīgi ir iesaistīt mājas aprūpes darbiniekus profilakses pasākumu izstrādē un īstenošanā.
“Mājas aprūpes darbinieki ir mūsu aprūpes sistēmu neredzamais mugurkauls. Viņi atbalsta mūsu visneaizsargātākos pilsoņus, taču bieži vien to dara nestabilos darba apstākļos. Šis ziņojums parāda, ka ar pareizām profilakses stratēģijām un iniciatīvām mēs varam padarīt mājas aprūpes darbu drošāku un veselībai nekaitīgāku.”
Viljams Kokbērns [William Cockburn], EU-OSHA izpilddirektors
Risinājumi praksē: gadījumu analīze un politikas norādes
Ziņojumam ir pievienota sešu gadījumu analīze, kas parāda, kā darba aizsardzības problēmas aprūpē mājās tiek risinātas visā Eiropas Savienībā.
-
Barselonas sociālie superkvartāli (Spānija): mājas aprūpes pakalpojumi ir pārkārtoti, organizējot tos pa apkaimēm, un pakalpojumus sniedz pašorganizētas komandas, tādējādi uzlabojas darba apstākļi; vienlaikus tiek uzsvērta vajadzība pēc individualizētām pieejām.
-
Iniciatīva KoBrA (Vācija) parāda, cik svarīga ir spēcīga ieinteresēto personu sadarbība, pietiekams finansējums un digitālo rīku izmantošana.
-
Siun sote ergonomikas modelis (Somija) ar proaktīvu profilaksi un apmācību cenšas novērst aprūpes darbinieku balsta un kustību aparāta slimības.
-
Projektā PROCARE (sešas ES dalībvalstis) tiek īstenoti inovatīvi pasākumi ar mērķi novērst un pārvaldīt ilgtermiņa aprūpētāju izdegšanu un uzlabot aprūpēšanas prasmes.
-
Programma “Aprūpētāji – aprūpētie” (Aidants, Aidés) (Francija) uzlabo aprūpes un dzīves kvalitāti gan aprūpētājiem, gan aprūpes saņēmējiem.
-
EBINCOLF (Itālija) ir apmācības un sertifikācijas aģentūra, kas veicina profesionālos standartus un drošākas darbavietas aprūpes darbiniekiem.
Turklāt politikas kopsavilkumā ir sniegti ieteikumi, kā risināt problēmas, kas pašlaik pastāv aprūpē mājās. Šie ieteikumi attiecas, piemēram, uz sektora profesionalizāciju un formalizēšanu, aprīkojuma un ergonomiskuma uzlabošanu, sektoram specifisku rīku izstrādi un plašākiem pētījumiem par darbinieku augošo daudzveidību, arī mājsaimniecībās tieši nodarbināto aprūpes darbinieku darba aizsardzības uzlabošanu.
Skatiet ziņojuma “Mājas aprūpes darbinieki: visaptverošs pārskats par darba aizsardzības riskiem” pilno tekstu vai kopsavilkumu.
Apskatiet saistītās publikācijas:
