Pārlekt uz saturu. | Pārlekt uz navigāciju

Personīgie rīki
Pāriet uz saturu. Meklēt Biežāk uzdotie jautājumi Palīdzība Par mums

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra

Izvēlēties valodu:

DDVA tīkls
Loading
Jūs atrodaties šeit: Sākums Darba drošība un veselības aizsardzība skaitļos
OSH data and surveys

Darba drošība un veselības aizsardzība skaitļos

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra apkopo informāciju par darba drošības un veselības aizsardzības statistiku un veic apsekojumus un aptaujas par visu Eiropu. Mēs aptveram tādas jomas kā nelaimes gadījumi darbā, demogrāfiskās tendences un arodslimības, riska pārvaldība darba vietā, iedzīvotāju priekšstati par Eiropas darba vidi.

Aģentūras Eiropas riska observatorijas sagatavotajos ziņojumos tiek analizēti dati, kas iegūti no valstu un ES līmeņa avotiem, un aprakstīta šo skaitļu nozīme attiecībā uz darba drošību un veselības aizsardzību (sk., piemēram, mūsu ziņojumus “DDVA skaitļos”).

Aģentūra cieši sadarbojas ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu un Eurostat, ES statistikas biroju, lai gūtu skaidru priekšstatu par darba drošību un veselības aizsardzību Eiropas Savienībā.

 

Statistikas publikācijas par drošību un veselības aizsardzību

EU-OSHA ziņojumos sniegta informācija par konkrētām darba ņēmēju grupām, pakļautībām, veselības stāvokļa rezultātiem un nozarēm, iegūstot, analizējot un apkopojot kvantitatīvus datus no valstu un starptautiskiem datu avotiem.

Piekļuve mūsu jaunākajām statistikas publikācijāmosh in figures.jpg

Vairāk publikāciju

ESENER — Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem

esener-img

EU-OSHA Eiropas uzņēmumu apsekojumā par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER) aptaujāti vadītāji un darba ņēmēju pārstāvji par to, kā viņu darba vietās tiek pārvaldīti veselības un drošības riska veidi.

Aplūkojot darba vietu riska veidus, apsekojumā īpaša uzmanība veltīta aizvien būtiskākajai — un relatīvi jaunajai — psihosociālā riska jomai. Psihosociālie riski, kas ir saistīti ar veidu, kā tiek plānots, organizēts un vadīts darbs, kā arī ar darba ekonomisko un sociālo kontekstu, palielina stresa līmeni un var izraisīt nopietnu garīgās un fiziskās veselības pasliktināšanos.

Piekļuve ESENER veltītajai sadaļai  esener-logo

 

2013. gada Viseiropas aptauja par darba drošību un veselību
 

Aptaujas projekts

Aptaujātie
 
 

Pilna laika, nepilna laika un pašnodarbināti darbinieki vecāki par 18 gadiem ar pastāvīgo mītnes valsti un attiecīgo valodu

Paraugs  

Reprezentatīvā izlase katrā no 31 iesaistītās Eiropas dalībvalsts

Datu ieguves metode  

DTI (Datorizētās telefonintervijas) 26 valstīs. Bulgārijā, Čehijas Republikā, Maltā, Rumānijā un Slovākijā intervijas tika veiktas klātienē

Parauga apmērs  

16,622 intervijas Eiropā (aptuveni 500 intervijas katrā valstī, izņemot Lihtenšteinu, kur tika veiktas 200 intervijas)

Aptaujas laiks  

No 23 novembris 2012 līdz 5 februāris 2013

 

Aptaujas pārskats

  1. Cik liela varbūtība Jūsuprāt pastāv, ka 2020. gadā Jūsu darbavietā strādās lielāka daļa cilvēku vecumā virs 60 gadiem?
  2. Ņemot vērā visus apstākļus, vai Jums šķiet, ka vecāki darbinieki mēdz … nekā citi darbinieki?
    1. Biežāk neierodas darbā slimības dēļ
    2. Biežāk piedzīvo nelaimes gadījumus darbā
    3. Darbā ir mazāk produktīvi
    4. Mazāk spēj pielāgoties izmaiņām darbā
    5. Biežāk cieš no stresa, kas saistīts ar darbu
  3. Vai Jums šķiet, ka Jūsu darbavietā vajadzētu ieviest programmas vai pamatnostādnes, lai atvieglotu darbiniekiem iespēju turpināt strādāt līdz pensionēšanās vecumam vai pēc tā, ja viņi to vēlas? Lūdzu norādiet, ja Jūsu darbavietā jau ir šādas programmas vai pamatnostādnes
  4. Kuri Jūsuprāt no turpmāk minētajiem ir visizplatītākie ar darbu saistītā stresa iemesli mūsdienās, ja tādi vispār pastāv?
    1. Nostrādātās stundas vai darba slodze
    2. Ierobežotas iespējas organizēt savu darba režīmu
    3. Skaidrības trūkums par pienākumiem un atbildību
    4. Pakļaušana nepieņemamai uzvedībai, piemēram, iebiedēšanai vai uzmākšanās
    5. Darba reorganizācija vai nedrošība darbā
    6. Atbalsta trūkums pienākumu pildīšanā no kolēģu vai vadītāju puses
  5. Cik bieži Jūsu darbavietā ir ar darbu saistīta stresa gadījumi, ja tādi vispār pastāv?
  6. Cik labi Jūsu darbavieta veic ar darba izraisīta stresa kontroli, ja tas vispār tiek darīts?

Lejupielādēt rezultātus

Eiropa      Pan-European poll 2013 press kit2013. gada Viseiropas aptauja par darba drošību un veselību Visit our channel on Slideshare

 

austria.gif Austrija belgium.gif Beļģija NL   Beļģija FR
bulgaria.gif Bulgārija cyprus.gif Kipra czechrepublic.gif Čehijas Republika
denmark.gif Dānija estonia.gif Igaunija finland.gif Somija
france.gif Francija germany.gif Vācija greece.gif Grieķija
hungary.gif Ungārija Islandes karogs Islande ireland.gif Īrija
Itālijas karogs Itālija latvia.gif Latvija Lihtenšteinas karogs Lihtenšteina
lithuania_large.gif Lietuva luxembourg.gif Luksemburga malta.gif Malta
netherlands.gif Nīderlande Norvēģijas karogs Norvēģija poland.gif Polija
portugal.gif Portugāle romania.gif Rumānija slovakia.gif Slovākija
slovenia.gif Slovēnija spain.gif Spānija sweden.gif Zviedrija
switzerland Šveice DE (ppt)  Šveice FR (ppt) Šveice IT (ppt) unitedkingdom.gif Apvienotā Karaliste

 

2012. gada Viseiropas aptauja par darba drošību un veselību
 

Aptaujas projekts

Aptaujātie
 
 

vismaz 18 gadus veci iedzīvotāji ar pastāvīgu dzīvesvietu, attiecīgajā valodā

Paraugs  

36 Eiropas valstu, kuras piedalās apsekojumā, reprezentatīvi paraugi

Datu ieguves metode  

31 valstī — CATI (datorizētas telefonintervijas).
Bulgārijā, Čehijas Republikā, Maltā, Slovākijā, Rumānijā un Turcijā intervijas notika klātienē.

Parauga apmērs  

aptuveni 36 000 interviju (aptuveni 1000 katrā valstī, izņemot Lihtenšteinu, kur notika 200 intervijas)

Aptaujas laiks  

no 2011. gada 28. oktobra līdz 2012. gada 17. janvārim

 

Aptaujas pārskats

  1. Vai, jūsuprāt, to cilvēku skaits, kuri cieš no darba izraisīta stresa, [valstī] nākamajos piecos gados palielināsies, samazināsies vai nemainīsies?
  2. Kā jūs vērtējat savu informētību par drošības un veselības riskiem darba vietā? (Esmu ļoti labi informēts(-a) | Esmu diezgan labi informēts(-a) | Esmu ne visai labi informēts(-a) | Neesmu informēts(-a) vispār)
  3. Daudzu Eiropas valstu valdības apsver vai ir nolēmušas palielināt pensionēšanās vecumu, jo cilvēki dzīvo ilgāk. Cik svarīgas (ja vispār), jūsuprāt, ir labas veselības un drošības prakses, lai palīdzētu cilvēkiem strādāt ilgāk, pirms viņi pensionējas? (Ļoti svarīgas | Diezgan svarīgas | Ne pārāk svarīgas | Vispār nav svarīgas)
  4. Ja jūs saistībā ar veselības un drošības problēmu jūsu darba vietā vērstos pie jūsu vadītāja, cik lielā mērā jūs justos drošs, ka problēma tiks risināta? (Ļoti drošs | Diezgan drošs | Ne pārāk drošs | Nemaz nejustos drošs)
  5. Cik lielā mērā jūs piekrītat vai nepiekrītat šādam apgalvojumam?
    Lai [valsts] būtu ar konkurētspējīgu ekonomiku, darba vietās jāievēro labas veselības un drošības prakses. (Pilnībā piekrītu | Drīzāk piekrītu | Ne piekrītu, ne nepiekrītu | Drīzāk nepiekrītu | Pilnībā nepiekrītu)

Lejupielādēt rezultātus

EU.gif Eiropa
 

 

 

Albānijas karogs Albānija austria.gif Austrija belgium.gif Beļģija NL   Beļģija FR
bulgaria.gif Bulgārija Horvātijas karogs Horvātija cyprus.gif Kipra
czechrepublic.gif Čehijas Republika denmark.gif Dānija estonia.gif Igaunija
finland.gif Somija france.gif Francija BDMR karogs BDMR
germany.gif Vācija greece.gif Grieķija hungary.gif Ungārija
Islandes karogs Islande ireland.gif Īrija Itālijas karogs Itālija
latvia.gif Latvija Lihtenšteinas karogs Lihtenšteina lithuania_large.gif Lietuva
luxembourg.gif Luksemburga malta.gif Malta Melnkalnes karogs Melnkalne
netherlands.gif Nīderlande Norvēģijas karogs Norvēģija poland.gif Polija
portugal.gif Portugāle romania.gif Rumānija Serbijas karogs Serbija
slovakia.gif Slovākija slovenia.gif Slovēnija spain.gif Spānija
sweden.gif Zviedrija Turcijas karogs Turcija unitedkingdom.gif Apvienotā Karaliste

 

2009. gada Viseiropas aptauja par darba drošību un veselību

Ko Eiropas iedzīvotāji domā par saviem darba apstākļiem?

Aptauja nodrošina aktuālus un ticamus datus par to, kā iedzīvotāji uztver savu darba vidi, piemēram, par:EU poll on OSH perception 2009

  • izšķirošajiem faktoriem jaunas darba vietas meklējumos;
  • darbu kā veselības problēmu iemeslu;
  • darba drošības un veselības aizsardzības attīstību;
  • ekonomikas krīzes ietekmi uz darba apstākļiem;
  • informētības līmeni par darba drošības un veselības riskiem.

Lejupielādēt rezultātus

 

austria.gif Austrija belgium.gif Beļģija NL Beļģija FR bulgaria.gif Bulgārija
cyprus.gif Kipra czechrepublic.gif Čehijas Republika denmark.gif Dānija
estonia.gif Igaunija finland.gif Somija france.gif Francija
germany.gif Vācija greece.gif Grieķija hungary.gif Ungārija
ireland.gif Īrija Itālijas karogs Itālija latvia.gif Latvija
lithuania_large.gif Lietuva luxembourg.gif Luksemburga malta.gif Malta
netherlands.gif Nīderlande poland.gif Polija portugal.gif Portugāle
romania.gif Rumānija slovakia.gif Slovākija slovenia.gif Slovēnija
spain.gif Spānija sweden.gif Zviedrija unitedkingdom.gif Apvienotā Karaliste

 

Citi informācijas avoti par DDVA statistiku 

Eiropas avoti

Starptautiski avoti

 

iegrāmatots zem: ,