OSH pamatdirektīva

Ievērojams sasniegums darba drošības un veselības aizsardzības uzlabošanā bija 1989. gadā pieņemtā Eiropas pamatdirektīva par drošību un veselības aizsardzību darbā (Direktīva 89/391 EEK). Tā nosaka drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu visā Eiropā, taču dalībvalstīm atļauts saglabāt vai ieviest stingrākus noteikumus.

1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391 — OSH "pamatdirektīva"
par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā — "pamatdirektīva".

Daži 1989. gadā pieņemtās pamatdirektīvas noteikumi bija ievērojami novatoriski, tostarp:

  • Tika definēts Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijai Nr. 155 atbilstīgais termins "darba vide", kā arī moderna pieeja, kurā ņemta vērā tehniskā drošība, kā arī veselības traucējumu vispārējā profilakse.
  • Direktīvas mērķis ir radīt visiem darbiniekiem vienlīdzīgu drošības un veselības aizsardzības līmeni (vienīgie izņēmumi ir mājsaimniecībā nodarbinātās personas un noteikti ierēdniecības un militārie dienesti).
  • Direktīva nosaka darba devējiem pienākumu veikt atbilstošus profilaktiskos pasākumus, lai padarītu darba vietu drošāku un labvēlīgāku veselībai.
  • Direktīva kā svarīgu elementu ievieš riska novērtējuma principu un definē tā galvenos elementus (piemēram, apdraudējumu apzināšana, darba ņēmēju dalība, pietiekamu pasākumu ieviešana, kuru prioritāte būtu riska cēloņa likvidēšana, darba vietā pastāvošo apdraudējumu dokumentēšana un periodiska atkārtota novērtēšana).
  • Jaunais profilakses pasākumu īstenošanas pienākums netieši uzsver jaunu drošības un veselības aizsardzības vadības veidu nozīmīgumu vispārējos vadības procesos.

Pamatdirektīva valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 1992. gadam. Direktīvas transponēšanai dalībvalstu tiesību sistēmā bija dažādas sekas. Pamatdirektīva ievērojami ietekmēja dažu dalībvalstu valstu tiesību sistēmu, jo šo valstu tiesību akti bija nepietiekami, turpretī citās dalībvalstīs bija jāveic tikai nelielas korekcijas.

Eiropas Komisija 2004. gadā izdeva paziņojumu (COM [2004] 62) par dažu direktīvu, proti, 89/391 EEK (pamatdirektīva), 89/654 EEK (darba vietas), 89/655 EEK (darba aprīkojums), 89/656 EEK (individuālie aizsardzības līdzekļi), 90/269 EEK (kravu apstrāde ar rokām) un 90/270 EEK (displeju ierīces). Šajā paziņojumā bija norādīts, ka ir pierādījumi par ES tiesību aktu pozitīvu ietekmi uz valstu darba drošības un veselības aizsardzības standartiem, kas izpaužas gan kā valstu īstenošanas tiesību akti, gan praktiski īstenošanas piemēri uzņēmumos un publiskā sektora iestādēs.

Ziņojumā tika secināts, ka kopumā ES tiesību akti ir palīdzējuši veidot Eiropas Savienībā profilakses kultūru, kā arī racionalizēt un vienkāršot valstu tiesību aktu sistēmas. Tomēr ziņojumā tika norādīts arī uz dažādiem tiesību aktu piemērošanas trūkumiem, kas neļauj realizēt to pilno potenciālu. Tajā bija arī norādīts uz gadījumiem, par kuriem sāktas pārkāpuma procedūras.