Paziņojumi presei
TŪLĪTĒJAI IZPLATĪŠANAI - 14/12/2018 - 01:30

Ar darbu saistītu saslimšanu diagnostika, izmantojot brīdināšanas un novērošanas sistēmas – jauni pētījumi

Jaunā ziņojumā ir detalizēti izklāstīti konstatējumi lielā projektā, ar kuru Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) pulcināja ekspertus un politikas veidotājus no visas Eiropas, lai pārbaudītu un apspriestu brīdināšanas un novērošanas metodes jaunu risku un ar darbu saistītu saslimšanu agrīnai diagnostikai.

Ar darbu saistītas saslimšanas un traumas Eiropas Savienībai izmaksā 3,3 %n o tās IKP (SDO, 2017. gads) Katru gadu varētu ietaupīt 476 miljardus EUR, ja būtu pareizās darba aizsardzības sistēmas, politika un prakses.

Ziņojumā Brīdināšanas un novērošanas sistēmas ar darbu saistītu slimību atklāšanai ES parādīts, kā šīs sistēmas darbojas, lai apzinātu potenciālas veselības problēmas darba vietā, nodrošinātu agrīnu medicīnisku palīdzību un profilaksi, kā arī atbalstītu uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu. Šajā projektā parādīts, kā ar labām brīdināšanas un novērošanas sistēmām var papildināt instrumentus, ko jau izmanto zināmu arodslimību uzraudzībai, jo šīs sistēmas palīdz noteikt jaunas ar darbu saistītas saslimšanas. Kā piemērs jāmin popkorna slimība (smaga plaušu slimība fabriku strādniekiem un sirds problēmas no oglekļa monoksīda iedarbības kafijas pārstrādes rūpnīcā). Tajā ir arī ieteikti veidi, kā politikas veidotāji un darba aizsardzības (OSH) dalībnieki var tos ieviest. Projektu izstrādāja, lai veicinātu informācijas apmaiņu un sekmētu veiksmes stāstus.

EU-OSHA direktore Christa Sedlatschek uzsver šādu sistēmu potenciālos ieguvumus: “Ar darbu saistītas saslimšanas un traumas Eiropas Savienībai izmaksā 3,3 % no tās IKP (SDO, 2017. gads). Katru gadu varētu ietaupīt 476 miljardus EUR, ja būtu pareizās darba aizsardzības sistēmas, politikas nostādnes un prakses. Mēs ceram izmantot EU-OSHA projektu par pamatu brīdināšanas un novērošanas sistēmu ieviešanai tajās valstīs, kur tādu vēl nav.”

Ziņojumā ir apzinātas 75 uzraudzības sistēmas, ko izmanto 26 valstīs. Padziļināta 12 sistēmu analīze parāda dažādās metodes, pēc kurām var rīkoties, un izceļ to stiprumu un daudzveidību. To ieviešanas praktiskie aspekti un saikne ar profilaksi un politikas veidošanu ir aprakstīti ziņojumā, kā arī parādīts, kā var pievienot brīdināšanas un novērošanas funkciju jau esošai uzraudzības sistēmai.

Piemēram, SIGNAAL ir novērošanas sistēma, kuras pamatā ir tiešsaistes ziņošanas dienests, lai praktiski, ātri un ērti varētu apkopot aizdomas par jaunām veselības un darba attiecībām. Šo sistēmu izstrādāja Nīderlandes un Beļģijas eksperti. Norvēģijas ar darbu saistītu slimību reģistrs (RAS) ir valsts reģistrs, ko uztur Norvēģijas Darba inspekcijas iestāde, kura īsteno veselības traucējumu novērošanas sistēmu ar zemu ziņošanas slieksni, lai pēc iespējas būtu viegli ziņot par aizdomīgām saslimšanām saistībā ar darbu.

Galvenie konstatējumi atspoguļo arī šādas problēmas.

  • Ideālas uzraudzības sistēmas nav. Ir aprakstītas vairākas sistēmas, bet katrai ir savas priekšrocības un trūkumi. Ieinteresētajām personām ir jāizvērtē konteksts, kādā sistēma darbosies, jāmācās no labas prakses piemēriem un jācenšas ieviest metodes, kas papildina jau esošās sistēmas.
  • Ir apzinātas dažas uzraudzības nepilnības. Konkrētas ar darbu saistītu slimību grupas, jo īpaši multifaktoriālas un arodslimības ar ilgu latento periodu, piemēram, garīgas slimības, balsta un kustību aparāta slimības, kā arī konkrēti vēža veidi, vai arī jauno un nākotnes tehnoloģiju, piemēram, nanotehnoloģiju vai progresīvas robotikas, iespējamā ietekme uz veselību pašlaik netiek labi uzraudzītas. Turklāt galvenā uzmanība tiek pievērsta tradicionālajām nozarēm, piemēram, lauksaimniecībai un celtniecībai, un tā ir jāpaplašina, lai iekļautu novārtā atstātas nozares, piemēram, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozari un augošās nozares, piemēram, komunikāciju un IT pakalpojumus.
  • Svarīgs faktors šo sistēmu izstrādē ir arī apmaiņa ar veiksmes stāstiem par šo sistēmu ieguldījumu jaunu ar darbu saistītu slimību identificēšanā un to profilaksē. Tas var gan motivēt cilvēkus ziņot par saslimšanām, gan nodrošināt politisku un finansiālu atbalstu. Sadarbības pastiprināšana ar valstu OSH struktūrām un sabiedrības veselības iestādēm ir arī galvenais veiksmes faktors sistēmu konstatējumu pārnešanai uz politikas veidošanu. Starptautiskā sadarbība un datu apmaiņa dalībvalstu vidū ir svarīga brīdinājumu un novērošanas uzraudzības uzlabošanai ES.

Saites:

 

Piezīmes redaktoram: 
1.

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) palīdz Eiropā veidot drošāku, veselībai nekaitīgāku un ražīgāku darba vidi. Aģentūra veic pētījumus, izstrādā un izplata uzticamu, līdzsvarotu un objektīvu informāciju par darba drošību un veselības aizsardzību, kā arī organizē informatīvas Eiropas līmeņa kampaņas. Šajā aģentūrā, ko Eiropas Savienība izveidoja 1994. gadā un kas atrodas Spānijas pilsētā Bilbao, ir apvienojušies Eiropas Komisijas, dalībvalstu valdību, darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji, kā arī vadošie eksperti no visām ES dalībvalstīm un trešām valstīm.

Tagad varat mūs atrast vietnēs Facebook, Twitter, LinkedIn, YouTube vai abonēt mūsu ikmēneša informatīvo biļetenu OSHmail. Jūs varat reģistrēties arī regulārai ziņu un informācijas saņemšanai no EU-OSHA, izmantojot RSS barotnes.

http://osha.europa.eu