Darba drošība un veselības aizsardzība skaitļos

Aģentūras Eiropas riska observatorijas sagatavotajos ziņojumos tiek analizēti dati, kas iegūti no valstu un ES līmeņa avotiem, un aprakstīta šo skaitļu nozīme attiecībā uz darba drošību un veselības aizsardzību (sk., piemēram, mūsu ziņojumus “DDVA skaitļos”).

Aģentūra cieši sadarbojas ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu un Eurostat, ES statistikas biroju, lai gūtu skaidru priekšstatu par darba drošību un veselības aizsardzību Eiropas Savienībā.

Statistikas publikācijas par drošību un veselības aizsardzību

EU-OSHA ziņojumos sniegta informācija par konkrētām darba ņēmēju grupām, pakļautībām, veselības stāvokļa rezultātiem un nozarēm, iegūstot, analizējot un apkopojot kvantitatīvus datus no valstu un starptautiskiem datu avotiem.

Piekļuve mūsu jaunākajām statistikas publikācijām

• Kopsavilkums: jauni strādājošo sieviešu drošības un veselības riski un tendences (2011)
• Vardarbība un uzmākšanās darba vietā: situācija Eiropā (2011)
• Pārskats par metodēm, ko lieto Eiropā, lai aprēķinātu pašnodarbināto personu ar darbu saistīto nelaimes gadījumu un slimību rādītājus (2010)

Vairāk publikāciju

ESENER — Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem

EU-OSHA Eiropas uzņēmumu apsekojumā par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER) aptaujāti vadītāji un darba ņēmēju pārstāvji par to, kā viņu darba vietās tiek pārvaldīti veselības un drošības riska veidi.

Aplūkojot darba vietu riska veidus, apsekojumā īpaša uzmanība veltīta aizvien būtiskākajai — un relatīvi jaunajai — psihosociālā riska jomai. Psihosociālie riski, kas ir saistīti ar veidu, kā tiek plānots, organizēts un vadīts darbs, kā arī ar darba ekonomisko un sociālo kontekstu, palielina stresa līmeni un var izraisīt nopietnu garīgās un fiziskās veselības pasliktināšanos.

2012. gada Viseiropas aptauja par darba drošību un veselību

Aptaujas projekts

Aptaujas pārskats

1. Vai, jūsuprāt, to cilvēku skaits, kuri cieš no darba izraisīta stresa, [valstī] nākamajos piecos gados palielināsies, samazināsies vai nemainīsies?
2. Kā jūs vērtējat savu informētību par drošības un veselības riskiem darba vietā? (Esmu ļoti labi informēts(-a) | Esmu diezgan labi informēts(-a) | Esmu ne visai labi informēts(-a) | Neesmu informēts(-a) vispār)
3. Daudzu Eiropas valstu valdības apsver vai ir nolēmušas palielināt pensionēšanās vecumu, jo cilvēki dzīvo ilgāk. Cik svarīgas (ja vispār), jūsuprāt, ir labas veselības un drošības prakses, lai palīdzētu cilvēkiem strādāt ilgāk, pirms viņi pensionējas? (Ļoti svarīgas | Diezgan svarīgas | Ne pārāk svarīgas | Vispār nav svarīgas)
4. Ja jūs saistībā ar veselības un drošības problēmu jūsu darba vietā vērstos pie jūsu vadītāja, cik lielā mērā jūs justos drošs, ka problēma tiks risināta? (Ļoti drošs | Diezgan drošs | Ne pārāk drošs | Nemaz nejustos drošs)
5. Cik lielā mērā jūs piekrītat vai nepiekrītat šādam apgalvojumam?
   Lai [valsts] būtu ar konkurētspējīgu ekonomiku, darba vietās jāievēro labas veselības un drošības prakses. (Pilnībā piekrītu | Drīzāk piekrītu | Ne piekrītu, ne nepiekrītu | Drīzāk nepiekrītu | Pilnībā nepiekrītu)

Lejupielādēt rezultātus

Eiropa

Albānija	Austrija	Beļģija NL   Beļģija FR
Bulgārija	Horvātija	Kipra
Čehijas Republika	Dānija	Igaunija
Somija	Francija	BDMR
Vācija	Grieķija	Ungārija
Islande	Īrija	Itālija
Latvija	Lihtenšteina	Lietuva
Luksemburga	Malta	Melnkalne
Nīderlande	Norvēģija	Polija
Portugāle	Rumānija	Serbija
Slovākija	Slovēnija	Spānija
Zviedrija	Turcija	Apvienotā Karaliste

2009. gada Viseiropas aptauja par darba drošību un veselību

Ko Eiropas iedzīvotāji domā par saviem darba apstākļiem?

Aptauja nodrošina aktuālus un ticamus datus par to, kā iedzīvotāji uztver savu darba vidi, piemēram, par:

• izšķirošajiem faktoriem jaunas darba vietas meklējumos;
• darbu kā veselības problēmu iemeslu;
• darba drošības un veselības aizsardzības attīstību;
• ekonomikas krīzes ietekmi uz darba apstākļiem;
• informētības līmeni par darba drošības un veselības riskiem.

Lejupielādēt rezultātus

Austrija	Beļģija NL Beļģija FR	Bulgārija
Kipra	Čehijas Republika	Dānija
Igaunija	Somija	Francija
Vācija	Grieķija	Ungārija
Īrija	Itālija	Latvija
Lietuva	Luksemburga	Malta
Nīderlande	Polija	Portugāle
Rumānija	Slovākija	Slovēnija
Spānija	Zviedrija	Apvienotā Karaliste

Citi informācijas avoti par DDVA statistiku 

Eiropas avoti

• EUROSTAT tīmekļa vietne un EUROSTAT 2007. gada darbaspēka apsekojuma ad hoc modulis par nelaimes gadījumiem darbā un ar darbu saistītām saslimšanām
• Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (EUROFOUND): Eiropas darba apstākļu apsekojumi un citi apsekojumi
• Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD: darba apstākļu uzlabošana
• MEADOW — Eiropas projekts (slēgts 2010. gadā) ar mērķi izveidot pamatnostādnes, saskaņā ar kurām iegūt un interpretēt Eiropas līmenī saskaņotus datus par organizatoriskajām pārmaiņām un to ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību
  
  

Starptautiski avoti

• ILO (Starptautiskā Darba organizācija)
• Hämäläinen P, Saarela KL, Takala J: Globālā tendence saskaņā ar negadījumu darbā un letālu ar darbu saistītu slimību gadījumu aplēsto skaitu reģionālā un valstu līmenī