Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra
DDVA tīkls
Jūs atrodaties šeit:Sākums
→
Eiropas riska observatorija
Info
Eiropas Riska observatorija
EU-OSHA Eiropas Riska observatorijas mērķis ir atklāt jaunus un nākotnes riskus darba drošības un veselības aizsardzības jomā, lai uzlabotu profilakses pasākumu savlaicīgumu un efektivitāti. Lai šo mērķi sasniegtu, Eiropas Riska observatorija izvērtē darba drošību un veselības aizsardzību Eiropā, apraksta tendences un pamata faktorus, kā arī paredz pārmaiņas darbavietās un to iespējamo ietekmi uz darba drošību un veselības aizsardzību
Pamatuzdevums
Tā kā mūsu sabiedrība attīstās jauno tehnoloģiju ietekmē un ekonomikas un sociālo apstākļu izmaiņu gaisotnē, arī darbavietas, darba prakse un ražošanas procesi pastāvīgi mainās. Šīs jaunās situācijas darbiniekiem un darba devējiem rada jaunus riskus un problēmas, bet tiem savukārt ir nepieciešamas politiskās, administratīvās un tehniskās metodes , kas nodrošina augsta līmeņa darba drošību un veselības aizsardzību.
'jaunu un nākotnes risku prognozēšanai , vai tie saistāmi ar tehniskiem jauninājumiem , vai ir sociālu pārmaiņu radīti, ir izšķiroša nozīme, ja riski ir jāpakļauj kontrolei. Šim nolūkam, pirmkārt un galvenokārt, ir nepieciešami pašu risku pastāvīgi novērojumi, izmantojot sistemātisku informācijas un zinātnes atziņu apkopošanu".
Tāpēc stratēģija uzdeva Aģentūrai izveidot Eiropas Riska observatoriju (ERO) šo uzdevumu veikšanai. Pašreizējā Kopienas stratēģija 2007.–2012. gadam atkārtoti uzsvēra risku prognozēšanas nozīmi un uzdeva Aģentūras observatorijai uzņemties vairākas jaunas iniciatīvas.
Kā mēs strādājam
ERO rada savu pievienoto vērtību, vācot un analizējot informāciju, iekļaujot to kontekstā (jo īpaši saistībā ar Eiropas Sociālo darba kārtību un Kopienas stratēģiju), meklējot tendences, lai "paredzētu pārmaiņas", un efektīvi izplatot informāciju par svarīgākajiem jautājumiem mūsu mērķauditorijai: politikas veidotājiem un pētniekiem. Turklāt mūsu mērķis ir arī veicināt debates un pārdomas EU-OSHA sadarbības partneru vidū un nodrošināt pamatu debatēm starp speciālistiem un politikas veidotājiem dažādos līmeņos.
Jaunu un nākotnes risku identificēšanai nepieciešamā informācija var nākt no dažādiem avotiem, piemēram, tie var būt oficiālo reģistru dati, pētnieciskā literatūra, ekspertu prognozes vai apsekojuma dati. Lai aptvertu visus šos potenciālos informācijas avotus, mēs organizējam savu darbību četros galvenajos virzienos.
Riska prognozēšana ir galvenais mērķis, ko Riska observatorija ir paredzējusi Kopienas stratēģijā 2007.–2012. gadam. Pēc apspriešanās un diskusijām ar speciālistiem un iesaistītajām personām mēs esam vienojušies par
darba definīciju, ko piemēro "nākotnes DDVA riskiem": jebkuri arodriski, kas ir gan jauni, gan augoši.
Ar ‘jaunu’ risku mēs saprotam:
risku, kas iepriekš nepastāvēja un ko izraisījuši jauni procesi, jaunas tehnoloģijas, jauna veida darbavietas, sociālas vai organizatoriskas izmaiņas; vai
ilglaicīgas problēmas jaunu apzināšanos kā risku tāpēc, ka ir notikušas izmaiņas sociālajos vai sabiedrības priekšstatos; vai
jaunas zinātniskas informācijas doto iespēju identificēt ilglaicīgu problēmu kā risku.
Risks ir ‘pieaugošs’, ja :
palielinās to apdraudējumu skaits, kas rada risku; vai
paplašinās risku radoša apdraudējuma iedarbība (iedarbības līmenis un/vai ietekmēto cilvēku skaits); vai
apdraudējuma ietekme uz darbinieku veselību to pasliktina (ietekmes uz veselību nopietnība un/vai ietekmēto cilvēku skaits).
Pirmie soļi nākotnes risku identificēšanā tika sperti, publicējot četru ekspertu prognožu ziņojumus, kas aptvēra fiziskos, bioloģiskos, psihosociālos un ķīmiskos nākotnes riskus. Šie ziņojumi tika sagatavoti, rīkojot ekspertu apspriedes ar "Delphi" metodoloģijas palīdzību, un tiem ir sekojuši daudzi literatūras apskati un izvērstāki ziņojumi, kas tiecās izskaidrot galvenos ekspertu prognozēs identificētos riskus, piemēram, nanomateriālu iedarbību darbavietās.
Pašreizējā Kopienas stratēģija 2007.–2012. gadam uzdeva Eiropas Riska observatorijai ‘sekmēt riska prognozēšanu, iekļaujot prognozēs jauno tehnoloģiju radītos riskus, bioloģiskos apdraudējumus, sarežģītās cilvēka un mašīnas attiecības, kā arī demogrāfijas tendenču ietekmi’. Tas saskan ar observatorijas’ iniciatīvu organizēt prognozēšanas projektu, lai izstrādātu vairākus scenārijus, kas izskaidrotu paredzamo tehnoloģisko jauninājumu ietekmi uz darba drošību un veselības aizsardzību līdz 2020. gadam. Projekts pievērsīsies "zaļajām darbavietām", jo stimuli padarīt ekonomiku "zaļāku" rada iespēju prognozēt potenciāli jaunus riskus šajās darbavietās, kuru skaits arvien pieaug, kā arī nodrošināt efektīvāku pasākumu veikšanu šo risku novēršanai. Izstrādātie scenāriji palīdzēs politikas veidotājiem labāk novērtēt, kādu lēmumu pieņemšana ir jāapsver, lai veidotu labāku nākotni DDVA jomā.
Uzņēmumu apsekojums (ESENER)
EU-OSHA Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER) noskaidro vadītāju un darbinieku pārstāvju domas par to, kā viņu darbavietās tiek pārvaldīti darba drošības un veselības aizsardzības riski.
No visiem darbavietu riskiem apsekojums īpaši pievēršas augošajai – un salīdzinoši jaunajai – psihosociālo risku jomai. Šie riski, kas ir saistīti ar veidu, kādā darbs tiek plānots, organizēts un vadīts, kā arī ar darba ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem, var izraisīt paaugstinātu spriedzi un veicināt ievērojamu garīgās un fiziskās veselības pasliktināšanos.
Apsekojums jautā respondentiem par pasākumiem , kas veikti viņu darbavietās, par galvenajiem rīcības virzītājspēkiem un būtiskākajiem šķēršļiem. Jautājumi attiecas uz darba drošības un veselības aizsardzības pārvaldīšanu kopumā, psihosociālo risku pārvaldību un arī darbinieku līdzdalību.
Rīkojot atsevišķas intervijas pārvaldes darbiniekiem un pārstāvjiem darba drošības un veselības aizsardzības jomā, ESENER paredzēja aptuveni 36 000 tālruņa interviju gan privātā , gan sabiedriskā sektora uzņēmumos ar desmit un vairāk darbiniekiem 27 ES dalībvalstīs, kā arī Horvātijā, Turcijā, Norvēģijā un Šveicē.
Arhīvs nodrošina arī piekļuvi apsekojuma dokumentiem un sniedz norādes datu lietotājiem. Pirms darba uzsākšanas ar datiem lietotājiem ir ieteicams izlasīt papildu paskaidrojošos dokumentus par šajā tīmekļa vietnē sniegto metodoloģiju. Datu lietošanas noteikumi ir pieejami vietnē: http://www.data-archive.ac.uk/orderingdata/termsandConditions.asp.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka visos darbos, kuros izmanto ESENER vai atsaucas uz to, ir jānorāda avots, pievienojot bibliogrāfisku atsauci publikāciju zemsvītras piezīmēs vai atsauču daļā. Tāpat visās publikācijās – gan drukātajās, gan elektroniskajās vai pārraidītajās, kas pilnībā vai daļēji balstītas uz ESENER datiem – ir jāatsaucas uz Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un Apvienotās Karalistes Datu arhīvu. Atsaucēs jāiekļauj arī norāde, ka EU-OSHA un Apvienotās Karalistes Datu arhīvs nav atbildīgi par šīs informācijas turpmāko analīzi un interpretāciju.
Riska observatorijas nodaļa Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra
Gran Via 33
E-48003
"DDVA skaitļos": tendenču identificēšana un analīze
Šī iedaļa sniedz informāciju par konkrētām darbinieku grupām, iedarbībām, ietekmi uz veselību un rūpniecības nozarēm, balstoties uz datu vākšanu, analīzi un esošo drošo datu apkopošanu no valstu un starptautiskajiem datu avotiem (uzraudzības sistēma – pieejama tikai angļu valodā), piemēram:
Darbaspēka apsekojumi,
Darbinieku apsekojumi,
Nelaimes gadījumu reģistri,
Arodslimību reģistri,
Nāves gadījumu reģistri,
Iedarbības reģistri.
Avoti bija gan statistiski , gan analītiski pamatdokumenti. Statistikas avoti ir administratīvo reģistru un statistikas datu (arodslimību reģistru, iedarbības reģistru), apsekojumu, brīvprātīgo paziņošanas sistēmu un pārbaudes ziņojumu apkopojumi. Dažādu avotu apvienošana ar nesalīdzināmiem datiem, piemēri, kas raksturo tikai kādu vienu dalībvalsti, unikālu parādību izpēte un pētījumi ārpus valstu oficiālajiem datiem palīdz aizpildīt nepilnības zinātnieku priekšstatos.
Nolūks ir nodrošināt pierādījumu bāzi, veidot iespējami vispusīgu kopainu par potenciālām DDVA problēmām, riskiem un ietekmi uz veselību izvēlētajās jomās, kā arī sniegt ieteikumus pētniecībai, politikai un praksei. Šie ziņojumi raksturo Eiropas Riska observatorijas pamatmērķi: topošo tendenču un risku agru identificēšanu darbavietās, lai sekmētu resursu mērķtiecīgu izmantošanu un ļautu rīkoties savlaicīgāk un efektīvāk.
Arī "DDVA skaitļos" sērijas izdevumi papildina plašo paraugprakses piemēru klāstu, ko Aģentūra apkopojusi laikā kopš tās izveidošanas brīža. Ja būs pieejama paraugprakses informācija, Jūs redzēsiet saites uz šo informāciju. Dažos jautājumos dalībvalstīs ir pieejama sīkāka informācija. Šādos gadījumos ir pievienoti atsevišķi valstu ziņojumi.
DDVA izpētes koordinācijas veicināšana Eiropas Savienībā
Eiropas Riska observatorijas mērķis ir veicināt darba drošības un veselības aizsardzības (DDVA) izpētes ciešāku koordināciju visā Eiropas Savienībā. DDVA izpēti visās dalībvalstīs veic vai finansē daudzas organizācijas, bet –tāpat kā citās jomās– šie pētījumi bieži vien ir pārāk fragmentāri, un tas nozīmē, ka nepietiekamie resursi, iespējams, netiek izlietoti labākajā veidā.
Observatorijas’ darbs pētījumu koordinācijas virzienā sākās, kad Kopienas stratēģija darba drošības un veselības aizsardzības jomā 2002.–2006. gadam uzdeva Aģentūrai "darboties kā dzinējspēkam jautājumos, kas attiecas uz informēšanu un riska prognozēšanu, kā arī uzsvēra nozīmību, kāda piemīt DDVA izpētes koordinācijai un praktiskajai ievirzei, jo īpaši attiecībā uz jauniem un nākotnes riskiem: 'jaunu un nākotnes risku prognozēšanai, vai tie saistāmi ar tehniskiem jauninājumiem, vai ir sociālu pārmaiņu radīti, ir izšķiroša nozīme, ja riski ir jāpakļauj kontrolei (…). Tā liek pētniekiem ievērot konsekvenci: zinātniskajām organizācijām ir jākoordinē attiecīgas programmas, jāievirza tās praktisku – darbavietās radušos – problēmu risināšanas jomā, kā arī jāsagatavo pētījumu rezultātu izplatīšana uzņēmumos, jo īpaši MVU."
Kā pirmo pasākumu un pēc Komisijas’ lūguma Aģentūra sagatavoja ziņojumu par DDVA pētniecības prioritātēm Eiropas Savienībā. Ziņojums tika sagatavots kā iekšējs dokuments un izplatīts apspriešanai Aģentūras’ kontaktpunktu tīklā, ES ekspertu tīklos un starptautiskajās DDVA organizācijās. 2005. gada decembrī observatorija rīkoja semināru, lai apkopotu ziņojuma’ secinājumus un sapulcētu vienkopus galveno DDVA pētniecības iestāžu pārstāvjus no visas ES. Tas bija pirmais seminārs no daudzajiem observatorijas organizētajiem semināriem vairākās dalībvalstīs, lai meklētu iespējas padziļināt sadarbību pētniecības programmu līmenī.
2005. gadā observatorijai bija arī vadošā loma priekšlikuma izstrādē par galveno pētniecības iestāžu konsorcija izveidi, lai sekmētu pētnieku sadarbību jautājumos par jaunajiem un nākotnes riskiem. Jaunais ERA konsorcijs DDVA jomā, ko vadīja Somijas arodveselības institūts, veiksmīgi saņēma finansējumu no sestās pētniecības pamatprogrammas, un projekta īstenošanas četru gadu laikā (2006.–2010.) Aģentūrai bija būtiska loma tā augsto mērķu sasniegšanā.
Dažu nākamo gadu laikā Aģentūra turpinās veicināt DDVA pētniecības koordināciju, gan tiecoties panākt galveno iesaistīto personu vienprātību kopīgos prioritāros jautājumos –tostarp 2005. gada ziņojuma par DDVA pētniecības prioritātēm ES– pārskatīšanā, gan cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un lielākajiem iestāžu tīkliem un organizācijām, piemēram, PEROSH, SDO, PVO vai NIOSH.
Darbavietu pārvaldības DDVA jomā, psihosociālā riska veidu un darbinieku līdzdalības izpratne ar Eiropas uzņēmumu apsekojuma par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER) palīdzību. –Četru sekundārās analīzes ziņojumu kopsavilkums
